Par to, kā tas ietekmējis iekšējo situāciju NATO, portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.
Savaldīt Ankaru
"Turcija vienpersoniski organizē provokācijas un saasina izteikumus pret Eiropas Savienību. Ankara turpina urbšanas darbus Vidusjūras austrumu daļā, Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, lai arī tas ir nelikumīgi," paziņoja ES nesenā samita dalībnieki.
Ar mērķi ierobežot Ankaras aktivitāti eiropieši paplašinājuši sankcijas pret Turcijas ierēdņiem un uzņēmējiem: viņiem aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības valstis, viņu aktīvi ES tiks iesaldēti.
ES vadītājam ārpolitikas jautājumos Žuzepam Borelam nāksies izstrādāt papildu ierobežojumus. Angela Merkele aicina ne tikai pārvērtēt Ankaras lomu Eiropā, bet arī izanalizēt Turcijas ietekmi Lībijā, Sīrijā un Kalnu Karabahā. Slēdzieni tiks apkopoti pārskatā, kas nāks klajā martā.
Pirmās pret Turciju vērstās sankcijas tika apstiprinātas jau pērnruden. Iemesls ir tāds pats – gāzes atradņu nelikumīga izlūkošana Vidusjūras austrumos. Tomēr Redžepu Erdoganu tās neapturēja. Vasarā viņš informēja, ka urbšanas darbi turpināsies.
"Sankcijas nav pašmērķis"
Brisele pastiprina spiedienu, tomēr saglabājusi manevru iespējas. Samitam veltītajā komunikē tika uzsvērta "Turcijas un ES pozitīvu attiecību" nozīme.
"Sankcijas demonstrē Eiropas apņēmību. Tomēr tas nav pašmērķis, bet gan instruments Ankaras rīcības izmaiņām. Mēs vienmēr esam atvērti dialogam un paužam gatavību strādāt konstruktīvi," uzsvēra Emanuels Makrons.
Francijas prezidenta vārdus uzskata par Parīzes un Ankaras strīda turpinājumu. Pēc skolotāja Semjuela Patī slepkavības, kurš skolēniem demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu, Makrons ierunājās par islāma krīzi un nepieciešamību aizsargāt valsts laicīgās vērtības. Savukārt Erdogans viņam ieteica "pārbaudīt garīgo veselību".
Makronu atbalstīja Eiropas valstu līderi, nosodot musulmaņu mēģinājumus pamatot teroraktus ar ticīgo tiesību ierobežojumiem. Francijas un Turcijas polemika gandrīz beidzās ar kārtējo sankciju vilni, tomēr iejaucās amerikāņi. ASV valsts sekretāra palīgs militāri politiskajos jautājumos Klārks Kūpers atgādināja eiropiešiem, ka Turcija ir svarīgs alianses militāri stratēģiskais partneris.
"NATO valstīm ir jānotur Turcija rietumu orbītā. Protams, provokācijas Vidusjūras austrumos un Melnajā jūrā nevar ignorēt. Tomēr ir jāatzīst: Eiropas drošība austrumu flangā vēl joprojām ir atkarīgas no Ankaras. Amerika vēlas garantēt turku atbilstošu uzvedību aliansē. Citādi uzvaru gūs Krievija," tā Kūpers izklāstīja Vašingtonas viedokli.
Amerikas draudi
Samierinošās frāzes no okeāna viņa krasta eiropieši uzklausīja piesardzīgi – galu galā, jau no pērnā gada turpinās Turcijas un ASV strīds jautājumā par Ankaras lēmumu iegādāties Krievijā ražotos S-400. Vašingtona uzstājīgi ieteica Erdoganam atteikties no darījuma ar Maskavu un piedraudēja aizliegt iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 iepirkumu. Tomēr Turcijas vadība izvēlējās attiecību saasināšanos un piedraudēja slēgt amerikāņu kara bāzes – Indžirliku un Kūredžiku.
Pentagonam tās nepieciešamas militārajām operācijām Sīrijā un Irākā pret "Islāma valsti" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums). Pie tam bāzes tiek uzskatītas par NATO PRA sistēmas daļu Eiropā.
Amerikāņi pieklusa. Arī Erdogans atzina NATO nozīmi Turcijas acīs.
Ankaras tonis mazliet mainījās pēc Džo Baidena uzvaras vēlēšanās. Lai arī viņš bieži kritizēja Erdogana režīmu, viceprezidenta postenī būdams, Turcija cer atjaunot attiecības līdz ar jaunās administrācijas nākšanu pie varas.
ASV jaunievēlētais prezidents šo jautājumu vēl nav komentējis. Toties viņš lika saprast, ka Amerika vairs neattālināsies no NATO. Pie tam pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps pastāstīja, ka pirms lietu nodošanas Baidenam plāno ierobežot amerikāņu dalību NATO operācijās Tuvajos Austrumos un Afganistānā.
Vēl vairāk, likuma "Par pretestību Amerikas pretiniekiem" (CAATSA) ietvaros ASV pieņēmušas sankcijas pret Ankaru pēc Krievijas S-400 iepirkuma. Erdogans to nosauca par "necieņu pret NATO partneri".
“Mums ir stipri politiskie un ekonomiskie sakari ar ASV un ES, ko nav iespējams ignorēt. Sankcijas radīs zaudējumus. Mēs ceram, ka mūsu partneri būs objektīvi," piezīmēja Turcijas prezidents.
NATO neliek šķēršļus patstāvībai
"Lai kā veidotos Erdogana un NATO attiecības, turku sabiedrībā valda vienprātība – dalība aliansē ir izdevīga, tā paver plašas iespējas Turcijai. Bez NATO Erdoganam būtu grūtāk pamatot iejaukšanos konfliktos Lībijā un Sīrijā," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli.
Pie tam politologs uzskata, ka alianse dāvā iespējas Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretrunas. "Paskatieties kaut vai uz Ankaras konfliktiem ar Grieķiju un Kipru vai Franciju. Lielā mērā izdodas izvairīties no eskalācijas tāpēc, ka šīs valsts ir NATO locekles. Alianse ir moderatora lomā. Pareizi ir arī tas, ka dalība aliansē palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas soļus, ja tajos ir Turcijai nedraudzīgs zemteksts," viņš turpināja.
Pie tam analītiķis ir pārliecināts, ka Erdogans neuzskata, ka dalība NATO liktu šķēršļus patstāvīgai politikai.
Turcijas un Francijas populisms
"Makrona un Erdogana konflikts nenovedīs pie šķelšanās. Spriedze Turcijas un Grieķijas starpā ir pastāvējusi vienmēr. Tomēr tā nekad nav novedusi pie atklāta kara, jo abas valstis ir NATO locekles," norādīja Francijas un Krievijas analītiskā centra "Observo" direktora vietnieks Igors Delanoe.
Sarunā ar RIA Novosti viņš atzīmēja, ka pēc valsts apvērsuma mēģinājuma 2016. gada vasarā Erdogans mazliet attālinājies no alianses. Tomēr jautājums par izstāšanos pagaidām netiek apsvērts.
"ASV neļaus Ankarai pamest aliansi. Caur Turciju amerikāņi plāno pastiprināt ietekmi Melnās jūras reģionā un Kaukāzā," atgādināja Delanoe.
Speciālisti tomēr ir pārliecināti: agri vai vēlu normalizēsies arī Turcijas un Francijas attiecības – starp valstīm nav fundamentālu pretrunu.
"Erdogans un Makrons ne vienu reizi vien demonstrējis elastīgu ārpolitiku. Piemēram, atsauciet atmiņā Turcijas un Krievijas konfrontāciju no 2015. gada novembra līdz 2016. gada jūlijam. Tā ātri tika minimizēta labvēlīgos apstākļos. Makrons ne vienu reizi vien ir mainījis viedokli un demonstrējis tieksmi uz populismu. Tā vai citādi, tomēr Parīzes un Ankaras konflikts atrisināsies," uzskata Delanoe.
Pagaidām, kamēr puses nav ieinteresētas panākt kompromisu, Turcijas strīdi ar Franciju, kā arī visu NATO saglabāsies.
