RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Pēdējā gada laikā pasliktinājusies finanšu situācija gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību, liecina Swedbank Finanšu institūta aptaujas rezultāti, vēsta Baltic Course.
Saskaņā ar pētījuma datiem pēdējā gada laikā 42% Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija nav mainījusies, 42% - pasliktinājusies, turklāt 14% tā ir būtiski pasliktinājusies. Tikai 14% aptaujāto paziņoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecības finansiālā situācija ir uzlabojusies.
Kopumā aizejošā gada notikumu novērtējums un to ietekme uz maku ir kļuvusi par visnegatīvāko, kopš 2013. gada. Pozitīvs novērtējums vērojams respondentu grupās, kurām ir augstākā izglītība, kuru ienākumi ir augstāki par vidējiem, kuri ir nodarbināti publiskā sektorā un kuru vecums nepārsniedz 34 gadus.
Aptaujas rezultāti liecina, ka ienākumu lielāko daļu 2020. gadā Latvijas mājsaimniecības tērē pārtikas un mājokļa apmaksai. Pēc iedzīvotāju vērtējuma būtiski bijuši arī tēriņi par veselību. Savukārt mazāk nekā citos gados, 2020. gadā ģimenes tērēja transportam. Tas skaidrojams gan ar degvielas cenu kritumu un ierobežotajām pārvietošanās iespējām, gan ar attālināto darbu un mācībām.
Iedzīvotāji pagaidām neitrāli novērtē nodokļu izmaiņu ietekmi uz savām finansēm un saredz tikai nelielu tēriņu pieaugumu likumdošanas izmaiņu rezultātā (runa ir par akcīzes precēm, valsts un pašvaldību pakalpojumu izmaksas utt.)
Latvijas iedzīvotāji atzīmē, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem vairāk nekā iepriekš nācās ķerties klāt saviem uzkrājumiem, savukārt 46% aptaujāto uzkrājumu apmērs samazinājās. 42% respondentu atzīst, ka mājsaimniecībā ir samazinājušies kopējie ienākumi, bet katra trešā ģimene norāda, ka mēneša beigās ir grūti "savilkt galus".
Atbildot uz jautājumu, kādas pārmaiņas finanšu jomā sniegs mājsaimniecībām jaunais gads, tikai rets aptaujātais saglabā optimismu: 38% sagaida, ka finanšu situācija pasliktināsies, 26% prognozē nemainību, bet pozitīva prognoze sniedz tikai 16% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir visnegatīvākais novērtējums kopš 2013. gada.
"Līdzšinējā notikumu attīstība ar vīrusa izplatību un tā atstātajām sekām gan uz valsts ekonomiku, gan uz iedzīvotāju personīgajām finansēm likumsakarīgi arī nākotnē liek skatīties piesardzīgi. Līdzīga situācija valda arī citviet pasaulē. Pētījuma dati pierāda, ka valsts mēroga atbalsts jo īpaši nepieciešams tiem, kam jau šo gadu nākas noslēgt ar pamatīgu robu budžetā. Apstākļos, kad vairākas nozares saskaras ar krasu darbības ierobežošanu un ienākumu kritumu, iedzīvotājiem pašu spēkiem atgūties no finanšu satricinājumiem ir un būs īpaši izaicinoši," komentējapētījumu Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
