Atbalsts uzņēmējiem: kā Latvija atmaksās 3 miljardus eiro?

Valsts kanceleja prezentēja plānu biznesa glābšanai 2020. gadā. Saraksts ir iespaidīgs, tikai viens iebildums: atbalsts ekonomikai jau izmaksājis budžetam vairāk nekā 3 miljardus eiro. Par šo summu pieaudzis valsts parāds, bet beigas krīzei vēl ne tuvu nav redzamas.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nesen valsts iestāžu pārstāvji pastāstīja par soļiem biznesa atbalstam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, palīdzības pieteikumu pieņemšanas pirmajās dienās no komersantiem saņemti jau 3700 pieteikumi dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju izmaksām. Pārsvarā to vidū ir mazie uzņēmumi un pašnodarbinātie, pastāstīja VID pārstāve Santa Garanča. Viņa prognozēja, ka līdz 15.decembrim, kad beigsies pieteikumu pieņemšanas termiņš pabalstiem par novembri, to skaits vēl pieaugs. No šī gada marta vēl apmēram 7 tūkstoši uzņēmumu izmantojuši iespēju saņemt nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu par kopsummu virs 170 miljoniem eiro.

Самолет Airbus A220-300 авиакомпании airBaltic - Sputnik Latvija
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic

Skaisti cipari, tomēr ir arī otra puse "valdības efektīvajam atbalstam", par ko pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē runāja uzņēmēji no sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pazinoja, ka valdības izstrādātie pabalstu piešķiršanas noteikumi neļauj neko saņemt viņa uzņēmumam. Viņš pastāstīja, ka uzņēmēji uzrakstījuši vēstuli gan prezidentam, gan premjerministram, gan finanšu ministram un ekonomikas ministram par netaisnību. No valdības puses tagad skan izteikumi, ka, sak, mēs visiem palīdzēsim, visiem, kas maksā nodokļus, visiem, kas nemaksā aplokšņu algas. Pērn "Vairāk saules" samaksāja nodokļos gandrīz 2 miljonus eiro, nodrošināja darbu vairāk nekā 300 cilvēkiem, tomēr nav saņēmis nekādu valsts atbalstu!

Iemesls – uzņēmuma negatīvais pašu kapitāls, kas fiksēts 2019. gadā, tāpēc kompānija neatbilst valdības noteiktajiem kritērijiem.

Bez palīdzības palicis "Baltics Restaurants". Trešais lielākais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Latvijā, pirmais – Igaunijas sabiedriskās ēdināšanas tirgū. Kompānijas valdes loceklis Guntis Bredovskis komisijas sēdē paskaidroja deputātiem, ka uzņēmuma darbinieki novembrī nesaņems dīkstāves pabalstu, jo firma nevar kvalificēties pavalsta saņemšanai tālab, ka salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri apgrozījums krities par 50%, šogad trīs mēnešu laikā – mazāk nekā par 20%. Bredovskis atgādināja, ka "Baltics Restaurants" ir daudzpusīgs uzņēmums, tāpēc biznesa sezonalitāte nav tik spilgta. Starp citu, viņš pateicās par palīdzību "pavasara krīzes" laikā – uzņēmums spējis saglabāt pozīcijas un vasarā celt apgrozījumu, tomēr pavasarī izņemts maksimālais palīdzības apjoms – 800 000 eiro, un tagad uzņēmums vairs nevar saņemt dīkstāves pabalstus darbiniekiem.

Te pieminēti tikai divi uzņēmumi, par kuriem kļuvis zināms, bet cik daudz ir vai, pareizāk sakot, bija Latvijā tādu firmu, mazāku uzņēmumu, kam nav iespēju uzstāties Saeimas komisijas sēdē.

Строительные каски - Sputnik Latvija
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums

Turpinot Valsts kancelejas "panākumu stāstu", var atzīmēt Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora Kaspara Rožkalna teikto – viņš vēstīja, ka patlaban saņemti 33 pieteikumi no tūrisma uzņēmumiem par zaudējumu segšanu par kopsummu 877 000 eiro apmērā. Viesnīcu atbalstam valdība piešķīrusi 4,7 miljonus eiro, plānots, ka to izmantos aptuveni divi simti bez klientiem palikušu viesnīcu.

Vēl vairāk, pēc Rožkalna vārdiem, šī gada deviņu mēnešu laikā Latvijai izdevies piesaistīt investīcijas 204 miljonu eiro apmērā un radīt 2300 jaunas darba vietas. Pārsvarā, konstatēja LIAA direktors, uz kaimiņvalsts rēķina – 17 baltkrievu uzņēmumi bija gatavi pārcelties uz Latviju, 15 no tiem strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.

LIAA direktors konstatēja, ka no ārvalstu investoru piesaistīšanas viedokļa saskatāms pozitīvs aspekts – "ofisa telpu pieejamība". Tagad, pēc viņa vārdiem, Covid-19 krīzes rezultātā, kad daudzi uzņēmumi strādā attālināti, vairs nerodas problēmas ar ofisu pieejamību. Investoru rīcībā tagad ir 120 000 kvadrātmetru tukšu ofisa telpu, līdz 2024. gadam plānots uzbūvēt vēl tikpat daudz

LIAA vadītāja vārdi iepriecina: acīmredzot, pēc trim gadiem Latvijā gaidāms īsts uzņēmējdarbības bums (pie tam tiks pielikts punkts attālinātajam režīmam), ja jau plānots dubultot tukšo ofisu platības.

Starp nepatīkamajām lietām: aug parādi. Covid-19 krīzes ekonomisko seku novēršanai Valsts kase no šī gada marta aizņēmusies finanšu tirgos vairāk nekā 2,2 miljardus eiro, informēja Valsts kases pārstāve Jevgēņija Jalovecka. Finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsu laiku, aizņēmumu procentu likmes ir tuvas nullei, lai mazinātu to ietekmi uz valsts budžetu. Pie tam Valsts kase, pēc Jaloveckas vārdiem, sadarbojas ar starptautiskajiem finanšu institūtiem: piemēram, 2020. gada aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīcijas banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī un oktobrī saskaņā ar minēto līgumu saņemti 250 miljoni eiro, atlikusī summa tiks pārskaitīta pašā 2021. gada sākumā.

Евро - Sputnik Latvija
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu

Pieejami līdzekļi Valsts kases bezdarba riska samazināšanas programmas ietvaros. Saskaņā ar to 120 miljoni eiro saņemti novembrī, pārējie 73 miljoni tiks saņemti nākamā gada pirmajā pusē. Vēl 400 miljoni pieejami no Eiropas investīciju bankas iepriekš noslēgtā līguma ietvaros.

Jalovecka konstatēja, ka valsts parāds līdz novembrim pieaudzis līdz 13 miljardiem eiro (2020. gada sākumā – 10,8 miljardi eiro). Īstermiņā tas izskatās kā ekonomikas atbalsts, tomēr ilstošā periodā tā būs slodze nākamajām paaudzēm, atzīmēja Valsts kases pārstāve.

Šogad valsts budžets nav saņēmis nodokļos apmēram 500 miljonus eiro. Nākamgad ieplānoti vēl lielāki zaudējumi, pie tam neviens nevar prognozēt, kā veidosies situācija gada laika. Pie tam krīzes ietekme ekonomikā būs jo spēcīgāka, jo ilgāk plosīsies pandēmija. Tātad aizlienēšanas politika turpināsies ar absolūti neparedzamu rezultātu.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала