RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Polijas un Eiropas Savienības kārtējais konflikts liek pārdomāt, vai tikai ES negaida "Polexit" – vai Polija nesekos Lielbritānijas pēdās, stāsta Politico.
Nesen Polija un Ungārija bloķēja ES budžetu un Covid-19 seku likvidēšanas plānu, ņemot vērā jauno mehānismu, kas saista ES finansējumu ar likuma virsvadības principu.
Tas licis poļu opozīcijai raizēties par Polijas izredzēm izstāties no ES – tā saucamo Polexit. Viņiem šķiet, ka valdības izteikumi, kas raksturo ES kā svešu un poļiem naidīgu spēku, varētu novest pie tādām pašam sekām, ko nesa referendums Lielbritānijā.
"Valdībai nav pilnvaru izstāties no ES bez nācijas gribas izpausme," novembra beigās konstatēja opozīcijā strādājošais Seima spīkeris Tomašs Grodskis.
Ministri un ietekmīgi politiķi – partijas "Likums un taisnība" (PiS) vadībā strādājošās valdošās koalīcijas locekļi, kā arī provalstiskie mediķi aizvien biežāk iestājas pret Briseli. Novembra beigās izdevums "Do Rzeczy", kas bieži pauž valdības viedokli, nāca klajā ar rakstu "Mums jāsaka ES: "Pietiek!" Mums ir tiesības runāt par Polexit."
Tomēr, neskatoties uz tādiem izteikumiem, valdība apgalvo, ka neplāno izstāšanos no ES, tā vēlas atgriezt savienību pagātnē, pārvērst par nāciju savienību, nevis liberālu federālisku projektu.
"Mēs sakām skaļu "jā" Eiropas Savienībai un skaļu "nē" apspiešanas mehānismiem," paziņoja valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Vienlaikus redzams, ka Polija ar tās neliberālo demokrātiju, vēršanos pret likuma virsvaru, abortiem un LGBT, aizvien sliktāk iederas Eiropas Savienībā.
Izdevums min vairākus iemeslus, kuru dēļ Polija var izstāties no ES un kāpēc valsts to nedarīs.
1. Polijas vērtības nesakrīt ar ES vērtībām
Kad PiS politiķi skaidro, kāpēc bloķēja ES budžetu, viņi reti piemin naudu vai fondus. Tā vietā viņi atsaucas uz ideoloģiju, suverenitāti vai civilizāciju. Iepriekš PiS līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka ES budžeta noteikumi "novedīs pie Polijas suverenitātes zuduma".
Viņa izteikumi akcentē Polijas un ES strīda raksturu – tas saistīts ar vērtībām, nevis ar politiku.
PiS koalīcija bieži ataino ES kā ārkārtīgi kreisu projektu, ko vada demagogi, vai kā metodi Vācijas kontroles pastiprināšanai pār Eiropu.
"Vācija nevar mācīt mums likuma virsvadību. Vācija nevienu eiro nav samaksājusi par saviem agrākajiem centieniem mācīt Polijai likuma virsvadību," konstatēja Seima deputāts Patriks Jaki (PiS) ar mājienu par okupāciju Otrā pasaules kara gados.
Nav svarīgi, vai runa ir par likuma virsvadību, globālo sasilšanu, abortiem vai LGBT tiesību aizstāvību, daudzi PiS politiķi uzskata, ka ES uzspiež Rietumu liberālās vērtības konservatīvajai, kristīgajai Polijai. Nesen valdība par iebilda pret mākslīgā intelekta attīstības stratēģiju ES, jo tajā bija minēts vārds "dzimums". Atšķirīgo vērtību dēļ Varšavai un Briselei ir grūti vienoties arī par politiku.
"Mēs esam vēstures pareizajā pusē, bet tie, kas vēlas atņemt mūsu suverenitāti, tuvojas sabrukumam," paziņoja Kačinskis nesenajā intervijā.
2. Politiķu aprindās pastiprinās ES nedraudzīgs noskaņojums
Šķiet, poļu ierēdņi nelolo nekādas siltās jūtas pret ES un tās institūtiem.
Nesen Moravecskis uzstājās ar runu Seimā, kurā aizstāvēja lēmumu bloķēt ES budžetu. viņš salīdzināja ES ar komunistisko režīmu Polijā un iebilda pret "eirokrātu" un "Eiropas oligarhijas" patvaļu.
Kad Eiropas Parlaments kritizēja Poliju par lēmumu pieņemt stingrākus likumus pret abortiem, izglītības ministrs Pšemislavs Čarneks paziņoja: "Eiropa ir sasniegusi kaut ko sliktāku nekā PSRS un komunisms."
Vienlaikus valsts augstākās matpersonas uzsvēra, ka neatbalsta izstāšanos no ES.
"Polexit ir absurda ideja. Neviens nopietns politiskais spēks (..) nav izvirzījis tādu prasību," konstatēja valsts ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.
Tomēr opozīcija ir pārliecinata: pat ja PiS neplāno izstāšanos no ES, partijas rīcība var novest pie tāda rezultāta.
"Pienācis laiks celt trauksmi. Šeit sākas tas pats, kas sākās Lielbritānijā. Mums tam jāpieliek punkts," savā lapā Twitter norādīja deputāte Malgožara Kidava-Blonska.
Strīds par ES budžetu raisīja jaunus uzbrukumus ES. Valsts īpašuma ministra vietnieks Janušs Kovaļskis savā lapā Twitter rakstīja, ka "dalība ES ir viens no instrumentiem Polijas varenības sasniegšanai. Tikai tā, nevis otrādi." Viņš piebilda, ka eirofondu līdzekļi, kas palīdzējuši modernizēt Poliju, ir nenozīmīgi salīdzinājumā ar ienākumiem, ko no Polijas gūst rietumvalstu investori.
3. Jaroslavam Kačinskim dalība ES nav vajadzīga
Lēmumu par to, vai Polijai ir nākotne ES, domājams, pieņems valsts faktiskais valdnieks, 71 gadu vecais Jaroslavs Kačinskis, bet viņam dalība ES nav galvenā. Viņš vēlas atstāt aiz muguras gadiem ilgas reformas, sākot no komunistiskās ēras beigām 1989. gadā – viņš uzskata, ka šajā periodā plaukusi korupcija.
Lai gūtu panākumus, PiS jāpastiprina kontrole pār tiesām, medijiem un citiem institūtiem un jāaudzina pašiem sava lojāla elite. Valdība jau paziņoja, ka neplāno atteikties no grozījumiem likumos, kas sabojājuši tās attiecības ar Briseli.
Tādi cilvēki kā izglītības ministrs Čarneks ir atbildīgi par to, lai skolas absolvētu cilvēki ar tradicionālajām un patriotiskajām vērtībām, un tas var vēl vairāk noskaņot valsti pret ES.
No otras puses:
1. ES ir ļoti populāra poļu vidū
Atšķirībā no savas valdības, poļi ir viena no Eiropai labvēlīgāk noskaņotajām nācijām ES. 2003. gada referendumā par iestāšanos ES nobalsoja 74% vēlētāju, un kopš tā laika mīlestība pret ES vēl augusi.
Nav nekāds brīnums: poļi guvuši lielu labumu no vienotā tirgus un eirofondiem. No 2004. gada Polija saņēmusi no ES 127 miljardus eiro, vairāk nekā jebkura cita bloka valsts. Šī nauda ir pārveidojusi Poliju, ļāvusi tai uzbūvēt ceļus, tiltus, skolas, attīrīšanas iekārtas un futbola laukumus. Vairāk nekā divi miljoni poļu izmantojuši pārvietošanās brīvības principu un pārvākušies uz ārzemēm.
Valdībka vērtē, ka nākamo septiņu gadu laikā Polija saņems 139 miljardus no eirofondiem un aptuveni 34 miljardu aizņēmumos no budžeta un saskaņā ar atjaunošanas plāniem, ko tā bloķē kopā ar Ungāriju.
Tomēr veto nav ietekmējis poļu noskaņojumu: ja referendums notiktu tagad, 81% nobalsotu par tālāku dalību ES. Citas aptaujas rezultāti liecina, ka 71% poļu atbalsta likuma virsvadības principu.
2. Izstāšanās no ES sagraus valsts ekonomiku
Pārrunas par Brexit parādīja, cik grūti ir atdalīt atsevišķas valsts ekonomiku no ES vienotā tirgus. Polijai tas nāktos vēl grūtāk un galu galā novestu pie katastrofas.
Poļu kompānijas eksportē un importē gandrīz tikai ES tirgus iekšienē: 2018. gadā uz ES devās 80% Polijas eksporta, no ES Polija saņēma 58% importu. Valsts augošā ekonomika saņem vērienīgas ārvalstu investīcijas, kas pārvērtušas to par ES darbnīcu.
Eirofondi un darbs vienotajā tirgū būtiski ietekmējuši poļu labklājības izaugsmi: ienākums uz vienu cilvēku izaudzis no 45% no vidējā ES 2004. gadā līdz 70% no vidējā – 2017. gadā. Tas ir labākais rezultāts valsts tūkstoš gadus ilgajā vēsturē.
Pie tam, Lielbritānija ir sestā lielākā ekonomika pasaulē, bet Polija ieņem 22. vietu un daudz vairāk atkarīga no ES. Izstāšanās no ES un atbilstošo tarifu un tirdzniecības barjeru ieviešana sagraus tās ekonomiku.
3. Polijai ir sliktas atmiņas par dzīvi vienatnē
Polijas vēsturē iestājies lielākais drošības un uzplaukuma periods pēdējo četru gadsimtu laikā. Sakari ar NATO un ES izveduši to no Kremļa ieekmes zonas. Tomēr situācija var mainīties, ja Polija atkal būs vientuļa.
Donalda Trampa prezidentūras laikā Varšavas nacionālisti atrada kopīgu valodu ar nacionālistiem Vašingtonā. Tomēr Džo Baidens netabalsta Trampa nicinošo attieksmi pret ES. Tas jau sagādājis grūtības Lielbritānijai un var radīt vēl lielāku problēmu Polijai, ja tā lems izstāties no ES.
Polijas valdība bieži uzsver citu reģionalo alianšu, piemēram, Višegradas grupas vai Triju jūru iniciatīvas nozīmi. Taču visi to locekļi ir ES dalībvalstis, un grūti iedomāties, ka pirmajā vietā tās nostādīs attiecības ar Varšavu, nevis Briseli.
