Pastāv cerība, ka tas palīdzēs apiet amerikāņu ierobežojumus un sekmīgi pabeigt gāzesvadu. Vai triks līdzēs, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Sofja Meļņičuka.
Fonds nāk palīgā
"Tā Manuela Švēziga plāno apvest ap stūri ASV valdību" – skan virsraksts vācu avīzē Bild. Ziņas par valdības izsmalcināto plānu žurnālisti saņēmuši no vārdā nenosauktiem avotiem.
Viņi stāsta, ka tuvākajās dienās parādīsies organizācija Klimata aizsardzības fonds MV (StiftungKlimaschutz MV). Tas nodarbosies tikai ar gāzesvadu un "Putina cauruli" (tā gāzesvadu dēvē avīze) pozicionēs kā svarīgu objektu Meklenburgas-Priekšpomerānijas apkārtējās vides aizsardzībai.
Vācu kompānijas, kam draud sankcijas, nodos savus pakalpojumus fonda pārvaldē, un fonds to novirzīs gāzesvada būvdarbiem. Tādējādi neviena kompānija nestrādās ar Krievijas projektu tieši, un ierobežojumi uz tām neattieksies.
Federālās zemes Enerģētikas, infrastruktūras un digitalizācijas ministrija publikāciju vēl nav komentējusi.
Atteikums atteikties
Klajā nākušas jau vairākas vācu iniciatīvas "Ziemeļu straumes 2" atbalstam. Septembrī valdība ieteica Savienotajām Valstīm būvēt SDG glabātavas Brinsbiteles un Vilhelmshāfenes ostās. VFR valdība piešķīra šiem nolūkiem aptuveni vienu miljardu dolāru, stāstīja avīze Die Zeit. Par to Vašingtona būtu atļāvusi gāzevada ekspluatāciju.
Īsi pirms tam ASV Senāts pieprasīja kārtējās sankcijas pret uzņēmumiem Zasnices pilsētā Rīgenes salā. Tur atrodas Krievijas projekta loģistikas bāze – Mukranas osta, ko apkalpo kompānija Fährhafen Sassnitz. Birģermeistars Franks Krafts bija sašutis: tas pārkāptu starptautiskās tiesības un apdraudētu darba vietas. Viņš uzstāja: Eiropa nedrīkst pieļaut iejaukšanos savās lietās.
Neviens pilsētu nesodīja par tās stūrgalvību, tomēr neīstenojās arī ASV SDG paredzēto termināļu projekts. Kompānija Uniper, kas atbildēja par tiem Vilhelmshāfenē, pārdomājusi, stāstīja aģentūra AP. Spēles dalībnieki vienkārši negribēja pirkt sašķidrināto gāzi.
Tomēr Vācija nav visā pilnībā atteikusies no SDG glabātavām. Vācijas Ekonomikas ministrijas spīkere Annika Ainhorna paziņoja: valdība apsveic iniciatīvas, kas ļaus "nākotnē diversificēt gāzes infrastruktūru".
Sankcijas vai samierināšanās
Pa to laiku amerikāņu sankcijas piespiež kompānijas izstāties no projekta. Novembra beigās tādu lēmumu pieņēma norvēģu Det Norske Veritas — GermanischerLloyd (DNV GL), kas nodarbojās ar darbu un dokumentu atbilstības pārbaudēm. Tai bija jāizsniedz apliecība par būvdarbu noslēgumu.
"Mēs uzskatām, ka sankcijas var attiecināt uz DNV GL darbību, kas saistīta ar projekta "Ziemeļu straume 2" apkalpojošo kuģu ekipējuma inspekcijām. Tāpēc DNV GL pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas PEESA," paskaidroja kompānijas pārstāvis. (PEESA ir Valsts departamenta publicētā instrukcija, kas komentē likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību".)
Tomēr diezin vai tādas iniciatīvas kā reģionālā dabas aizsardzības fonda izveide piešķirs drosmi kompānijām. "Izdarīt var visu, ko vien vēlaties, jautājums ir par efektivitāti," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.
Gan Vācijas valdībā, gan ES turpinās diskusijas par sekundāro sankciju risku. Dienas kārtība ir plašāka, jo līdz ar "Ziemeļu straumi 2" apspriež, piemēram, Irānu. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kā tieši Klimata aizsardzības fonds MV palīdzēs Krievijas gāzesvadam.
"Amerikāņi spēj šo fondu nobloķēt, iekļaut melnajā sarakstā, pakļaut sankcijām," uzskaita eksperts. Pēc viņa domām, vispirms ir jāsaprot, pēc kādas shēmas strādās organizācija, un jāiepazīstas ar statūtiem.
"Vēl vairāk, ASV ir spējīgas ierosināt pret fondu pat krimināllietu, ja Tieslietu ministrijai radīsies aizdomas, ka ar tā palīdzību vēlas apiet ierobežojumus, - paskaidroja Timofejevs. – Pēc likuma par tīšu pretošanos sankciju režīmam draud cietumsods uz laiku līdz 20 gadiem. Tātad pastāv savi riski. Jebkurā gadījumā pagaidām šī ideja ir ar dakšām ūdenī rakstīta."
Divi varianti Vācijai
Politiķi ir gatavi krāpties, lai apietu sankcijas un diversificētu piegādes, tomēr kompānijas nevēlas riskēt. "Vācija sēž un diviem krēsliem. No vienas puses – izdevīga ekonomiskā sadarbība ar Austrumiem. No otras – lielais brālis no Vašingtonas ar spēcīgiem lobijiem," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Aleksandrs Kamkins, Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.
Biznesam ir izdevīgas lētās gāzes stabilās piegādes caur "Ziemeļu straumi 2". "Gāze, tā sakot, nav tikai vērtīga kažokāda vien, tā ir arī svarīga izejviela ķīmijas nozarei. Un tā, savukārt, ir nozīmīga industrija Vācijā, - viņš paskaidroja. – Tomēr politiskā klase – partijas KDS, VSDP – lielu uzmanību velta transatlantiskajām attiecībām, un Vašingtonas viedoklis politiskajai elitei ir noteicošais."
Eiropa gaida Džo Baidena ierašanos Baltajā namā. Demokrāts ir noskaņots atjaunot sakarus, tāpēc, iespējams, partneru vēlmes viņš uzklausīs smalkjūtīgāk.
Globalizācijas vektors Baidena prezidentūras laikā patiešām pastiprināsies, uzskata Aleksandrs Kamkins. "Tomēr priekšroku dos pārnacionālajām struktūrām, - viņš piebilda. – Pie tam "Ziemeļu straume 2" ir orientēta uz Eiropas interesēm, ne transatlantiskajām, un tas neatbilst amerikāņu piegādātāju interesēm. Tāpēc konkurence vismaz pastiprināsies, ASV sankciju spiediens turpināsies."
Eksperti ir vienisprātis: nav vērts gaidīt ierobežojumu mīkstināšanu. Vācijas valdība būs spiesta lavierēt: piemērotas gan iniciatīvas piegādes difersifikācijām, lai iztaptu importētājiem, gan fondu radīšana "par visu labo". Tomēr šķēršļi Krievijas gāzes cauruļvada ceļā neizgaisīs.
