RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Vācu politiķu cerības par ASV iespējamo retorikas mīkstināšanu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" kontekstā pēc Džo Baidena nākšanas pie varas neattaisnosies, uzskata izdevuma Bild žurnālists Julians Rēpke.
Viņš aicināja gatavoties tam, ka nākamajā gadā Vašingtona turpinās "pievilkt skrūves" šajā jautājumā, vēsta RIA Novosti.
Pie tādas nelabvēlīgas prognozes Rēpke nonācis, ņemot vērā ASV nodomu ieviest sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem un kuģiem. Raksta autors atzīmēja, ka pagaidām ierobežojumi pret Vācijas varasiestādēm nav ieplānoti, tomēr Džo Baidens "var apglabāt" gandrīz pabeigto "Ziemeļu straumi 2".
Savukārt ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas padomnieks Bendžamins Smits no Hārvardas-Smitsona centra apgalvo, ka gan demokrāti, gan republikāņi ir vienlīdz negatīvi noskaņoti pret gāzesvadu no Krievijas un Vāciju.
Viņa viedokli apstiprina arī NATO bijušais ģenerālsekretārs, bijušais Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš paudis nožēlu par to, ka gaidāmās sankcijas varētu skart sertifikācijas kompāniju "Det Norske Veritas". Tomēr, pēc viņa domām, lielākā daļa dāļu "priecāsies, ja "Ziemeļu straumes 2" stāsts beigsies" valsts ūdeņos.
Speciālists enerģētiskās drošības jautājumos Alans Railijs ir pārliecināts, ka jauno sankciju rezultātā "Gazprom" būs spiests ilgu laiku meklēt sertifikācijas un apdrošināšanas kompānijas, tāpēc projekta īstenošana ievilksies. Tomēr Džo Baidena galvenais mērķis, pēc eksperta domām, ir pielikt projektam punktu, un šim nolūkam viņš ir gatavs izstrādāt stratēģiju, ko atbalstīs arī Vācija. Railijs uzskata, ka ASV bijušais viceprezidents piedāvās Berlīnei "plašu kompleksu drošības jautājumos", kura mērķis būs aizvietot Krievijas gāzi ar atjaunojamajiem resursiem.
Gāzesvads "Ziemeļu straume 2"
"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājušas ierobežojumus pret projektu.
Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2"- tā attiecināja uz projektu paketi PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai aprīkošanai.
Tāpat, saskaņā ar mediju datiem, Vašingtona plāno ieviest sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada izbūves noslēguma posmā.
Ja Baltais nams īstenos šos plānus, Vācijas valdība sagatavos atbildes pasākumus. Vācijas Ekonomikas ministrijas iekšējā dokumentā teikts, ka ASV jaunās sankcijas var skart ievērojamu skaitu Eiropas kompāniju un banku, kā arī valdības organizācijas. Šī iemesla dēļ Merkeles valdība izvērtē plānu, kas ļautu Eiropas Savienībai spert koordinētus atbildes soļus.
Pie tam Krievija jau vairākkārt ir uzsvērus, ka gāzesvads tiks pabeigts jebkurā gadījumā.
