Viedoklis

Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā

© Sputnik / Филипп Кравцов / Pāriet pie fotobankasМашины скорой помощи в США. Архивное фото
Машины скорой помощи в США. Архивное фото - Sputnik Latvija
Savienotās Valstis gatavojas pārspēt kārtējo antirekordu. Līdz februārim Covid-19 pandēmijā mirušo skaits sasniegs 450 tūkstošus, brīdina slimību profilakses un kontroles centru tīkla direktors.

Šķiet, īstais laiks iepludināt medicīnā triljoniem dolāru no Federālās rezervju sistēmas, būvēt jaunas slimnīcas un celt algas ārstiem. Nē, amerikāņi izvēlējušies paradoksālu cenu. Slimnīcu un ātrās palīdzības staciju budžets sarūk, hospitāļi laukos strauji izput un slēdz durvis, EMS (Emergency Medical Services) mediķi un darbinieki sūdzas par pārlieku slodzi un mazām algām. Ņujorkā, neskatoties uz drausmīgo stāvokli, nolemts pat vienkārši atlaist 400 EMS darbiniekus – budžetā nav naudas.

"Novērotāji, arī no Ķīnas, ir pārsteigti par to, kā zinātnē un tehnoloģijās vadošā lielvalsts pieļāvusi jau 260 tūkstošu cilvēku nāvi laikā, kad daudz nabadzīgākas valstis uzvarējušas pandēmiju ar gluži vienkāršiem paņēmieniem," brīnījās ķīniešu izdevums China Daily.

Patiesībā nekā dīvaina nav. Jau divdesmit gadus ASV ierēdņi aktīvi iznīdē medicīnisko palīdzību lielākajai daļai iedzīvotāju. Pandēmija gadījusies īsti vietā – tā palīdzēs pielikt pēdējo punktu.

Tikai no 2010. līdz 2019. gadam vien ASV aizvērtas gandrīz 160 slimnīcas laukos. Vēl 430 stāv uz iznīcības sliekšņa. Rezultātā mirstība uzreiz šāvās augšup par 5,9%.

Absolūti nesaprotama civilizētai valstij ir arī situācija ar ātro palīdzību. Patiesībā tāda dienesta – neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz vietas – ASV vispār nekad nav bijis.

Здание штаб-квартиры Всемирной организации здравоохранения в Женеве.  - Sputnik Latvija
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas

EMS radās 60. gados, kad pieauga amerikāņu masu labklājība, pilsoņi sapirka mašīnas un uz ceļiem auga avāriju skaits. Dienesta darbinieku pienākums bija vienkārši savākt traumētos pasažierus un autovadītājus avārijas vietā un nogādāt slimnīcā. Fakts, ka pacients sēdējis mašīnā, garantēja – nauda viņam ir, un pēc izrakstīšanas viņš visus rēķinus samaksās.

Vienkāršs cilvēks, kurš no mājām piezvana un izsauc ātros, lai aprunātos ar ārstiem, dabūtu injekciju un brauktu uz slimnīcu? Amerikāņu acīs tā ir neiedomājama lieta. Ja gadījies salauzt kāju vai iesāpējusies sirds, cilvēks izsauc taksi vai lūdz draugus aizvest viņu līdz slimnīcai. Vai – sliktākajā gadījuma – sēžas pie stūres pats. Nogaidījies vairākas stundas uzņemšanas nodaļā, kamēr ārsti vienojas ar viņa apdrošināšanas kompāniju, pacients dabū palīdzību un recepti vai nonāk palātā, ja viņam ir vismaz kaut kāda polise. Desmitiem miljonu amerikāņu tās nav.

Arī laimīgais polises īpašnieks var dabūt pārsteigumu (surprise bill). Nepatīkamu pārsteigumu. Tikai brauciens ar ātrajiem līdz slimnīcai bieži izmaksā 3-10 tūkstošus. Ja pacientu transportējis helikopters, rēķins var nonākt līdz 90 tūkstošiem.

Lauku rajonos un mazajās pilsētiņās štati jau sen vairs nefinansē ātrās palīdzības stacijas. Tās pastāv tikai, pateicoties vietējo iedzīvotāju pūlēm. Daži entuziasti uz sava rēķina apmeklē elementārākās medicīniskas palīdzības kursus. Tie maksā no 600 dolāriem. Pēc tam viņi brīvprātīgi braukā ar ātro palīdzību – izvadā pacientus. Algu viņiem nemaksā, tāpēc viņi ir spiesti to darīt tikai no pamatdarba brīvajā laikā.

Pašas pieticīgākās aplēses rāda, ka 2019. gadā 60 miljoniem amerikāņu nebija pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šodien, līdz ar koronavīrusa katastrofālo izplatību, viņu skaits pieaug.

Волонтер передает пакет с продуктами - Sputnik Latvija
Viedoklis
Pateicības diena kļuvusi par izsalkušo dienu: pasaules lielvalstij draud bads

Starp citu, cilvēka nāve nesaņemtas medicīniskās palīdzības dēļ neliek parādīties skaļiem virsrakstiem presē. Žurnālisti nerēķina, cik minūtes ātrie braukuši pie koronavīrusa vai infarkta dēļ miruša cilvēka. Visticamākais – nav braukuši nemaz. Amerikāņi ir pieraduši, ka uz valsti paļauties nevar, un pacietīgi pārcieš arī veselības aprūpes sistēmas totālo sagrāvi.

Emigranti no bijušās PSRS braukā uz dzimteni – ārstēties. Tāpat kā meksikāņi, taji, indieši. ASV teritorijā diasporas organizē pagrīdes klīnikas savējiem, kur ārstē lēti un kārtīgi, lai arī nelikumīgi.

Pandēmijai galu galā šis stāvoklis jāiecementē. Medicīna ASV būs luksusa prece bagātniekiem. Lielākā daļa iedzīvotāju izdzīvos gluži kā pirmo ieceļotāju laikā – ārstēs zintnieki, šamaņi un vecmātes. Mierinājumu dāvās dāsnās marihuānas devas "medicīniskiem nolūkiem" – daudzviet to jau uzskata pa panaceju un propagandē vietējo veselības ministriju vietnēs.

2020. gads ir parādījis, kādā strupceļā nonākušas ASV un cik bīstami ir mēģināt kopēt amerikāņu risinājumus, it īpaši sociālā modeļa aspektā.

Ar līdzīgām problēmām – nepietiekamu finansējumu, slimnīcu slēgšanu, zemām ārstu algām – šodien saskaras gandrīz visas "zelta miljarda" valstis. Paradokss: ne tik bagātas valstis palīdzēja bagātākām cīnīties ar koronavīrusu. Turcija sūtīja medicīnas iekārtas uz Lielbritāniju, Kuba sūtīja ārstus uz Itāliju. Krievija palīdzēja visiem, arī ASV.

Pēkšņi izrādījās, ka slimnīca Dieva aizmirstā nostūrī var būt daudz svarīgāka, nekā jebkādi IKP cipari. Un iespēja bez maksas izsaukt ātros – tas patiesībā ir lukss, šajā pasaulē pieejams vien nedaudziem.

Šodien angļi, pamanījušies saglābt valstī bezmaksas veselības aprūpi, tagad teju vai puteklīšus nopūš no savas NHS (National Health Service), neskatoties uz tās daudzajām kļūdām. Par "nāves mājām" iesauktas slimnīcas, netīrība un aukstums palātās, nekur nederīgs uzturs. Stundām ilgas rindas pie iecirkņa terapeitiem un mēnešiem ilgas – pie speciālistiem. Pietiek palasīt pacientu atsauksmes no kāda liela hospitāļa, lai aptvertu, kā strādā vietējā veselības aprūpe. Populārs teiciens: "Labāk nomirt mājās, nekā te ārstēties."

Emigranti, it īpaši no Krievijas un bijušās PSRS valstīm, nespēj aptvert, kāpēc Anglijā "ātrie" nebrauc, ja cilvēkam ir temperatūra ap 40, kāpēc viņš spiests pats vilkties uz slimnīcu. Neizpratni rada arī jaunā prakse "viena pieņemšana – viens simptoms". Tas nozīmē, ka terapeitam var sūdzēties tikai, piemēram, par galvas sāpēm. Ja vienlaikus sāp arī kuņģis, ar šo simptomu jāpierakstās un jāatnāk vēlreiz.

Тестирование на COVID-19  - Sputnik Latvija
Viedoklis
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai

Tomēr angļi pavisam nopietni augstu vērtē savu NHS. Pandēmijas laikā modīgi kļuvis pēc iespējas retāk vērsties pie ārstiem, lai tikai nenoslogotu vietējās slimnīcas un nemocītu personālu. Lielākās bažas – ja tiks parakstīta tirdzniecības vienošanās ar ASV, premjerministrs atdos NHS amerikāņiem privatizācijai.

Izskatās, ka par galveno koronavīrusa pandēmijas upuri bagātākajās valstīs kļuvusi sociālā aprūpe. Vidējā klase jau tapusi par kapitālisma un sociālisma konfrontācijas vitrīnu. Šodien tā jau ir lieka. Tātad aiziet pagātnē gan miljoniem cilvēku augstais dzīves līmenis, gan drošība, gan vispārēja veselības aprūpe. Priekš kam rūpēties par tiem, kuri jau ir ceļā uz izgāztuvi?

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала