ASV Nacionālā pretizlūkošanas un drošības centra direktors Viljams Evanina nedēļas nogalē apsūdzēja Krieviju, Ķīnu un Irānu par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi ASV. Amerikāņu izlūka atklāsmes parādījās gandrīz vienlaikus ar Donalda Trampa ziņu – prezidents atzina, ka vakcīna pret koronavīrusa infekciju ASV parādīsies tikai pēc vēlēšanām, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Tramps to pamatoja nevis ar ārpolitisko konkurentu viltīgajām spēlēm, bet gan ar iekšpolitiskajām domstarpībām. "Es uzskatu, ka tai (vakcīnai – red.) jābūt pirms vēlēšanām, taču iejaucas politika. Viņi grib spēlēt savas spēles. Tā būs tūlīt pēc vēlēšanām," viņš teica.
No savas puses prezidents apsolīja nodrošināt pilsoņus – turklāt bez maksas – ar preparātiem Covid-19 ārstēšanai, ko slimības laikā lietojis pats. Tā ir iespaidīga iniciatīva Savienotajās Valstīs ar to veselības aprūpes sistēmu, kas attīstītās pasaules acīs izskatās absurda, jo vienkārši nav pa kabatai daudziem jo daudziem cilvēkiem.
Tomēr Trampa nesenos izteikumus patiešām jāuzskata par zināmu kompensāciju, arī PR kontekstā, jo jautājums par vakcīnu un tās parādīšanos jau pirms vēlēšanām bija svarīgs viņa priekšvēlēšanu kampaņas elements.
Preparāta izstrādei Baltais nams piešķīris apmēram 12 miljardus dolāru. Summa sadalīta starp pašmāju un ārvalstu kompetentajām organizācijām. Piemēram, amerikāņu biotehnoloģiju kompānija "Novavax" saņēmusi 1,6 miljardus dolāru.
Tomēr lielākās cerības ASV administrācija (un ne tikai viņa vien) lika uz Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca un Oksfordas universitātes darbu. Ar to saistīta arī pati lielākā vilšanās, jo radās nopietni jautājumi par preparāta drošību.
Visas šīs farmaceitiskās fineses Krieviju pārsvarā interesē visai maz. Kā atceramies, jau vasarā ASV, Lielbritānija un Kanāda sāka pārmest Maskavai kiberuzbrukumus ar mērķi nolaupīt informāciju par izstrādājamajām vakcīnām. Tagad, spriežot pēc Evanina izteikumiem, koncepcija mainījusies, un priekšplānā iznākusi Krievijas specdienestu sabotāža ar mērķi kavēt darbus.
Un vispār, pilnīgi iespējams, ka krieviem nemaz nav nekādas vakcīnas, uzskata NCSC direktors. Acīmredzot, amerikāņu pretizlūkošanas dienestam laikam labāk nevajag stāstīt, ka Krievijā pēc dažām dienām jau tiks reģistrēts otrais preparāts, - no centra "Vektor". Ja nezinās, cilvēkiem būs mierīgāks prāts.
Tomēr no globālā viedokļa viss šis stāsts tomēr ir pat pamācošāks, nekā Vašingtonas ieraža uzvelt vainu Maskavai par visām savām kļūmēm.
Uzvara vispasaules vakcīnas sacensībās Vašingtonai bija svarīga ne tikai kā Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas elements, bet arī kā Savienoto Valstu negrozāmās hegemonijas simbols – pierādījums tam, ka Amerika ir pati attīstītākā, tehnoloģiski un zinātniski modernākā valsts ar visplašākajām iespējām un vis-vis-valsts uz Zemes jebkādā jomā.
ASV globālā līdera statusa saglabāšanā tradicionāli liela nozīme bija finansēm. Pat vēl šobaltdien galvenā drukas iekārta īpašumā ir viens no amerikāņu vadošā stāvokļa stūrakmeņiem.
Dāsnais finansējums, ko Vašingtona atvēlēja vakcīnas izstrādei kompānijām visā pasaulē, varēja būt divkārt, trīskārt, pat desmitkārt lielāks. Galu galā, amerikāņi patiešām var to atļauties.
No vienas puses, iespaidīgi jau ir, no otras – tikai akcentē izgāšanās mērogu: šajā gadījumā neko nebūtu mainījuši ne 50, ne 100 miljardi dolāru, jo daži uzdevumi vienkārši nav risināmi ar naudu vien.
Pēdējā laikā ASV regulāri konstatē, ka ierastie instrumenti, kas nodrošināja tām dominējošo stāvokli visā pasaulē, vairs nelīdz. Zūd kontrole par ārpolitiskajiem jaunākajiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, ko amerikāņi ieraduši uzskatīt teju vai par dzimtajām mājām. Efektivitāti zaudē iemēģinātās tehnoloģijas darbā ar nežēlastībā kritušajiem, piemēram, tās pašas krāsainās revolūcijas.
Un tagad – kārtējais signāls. Iespējams, pat gongs, kas atgādina: arī dolārs nav visspēcīgs.
