RĪGA, 18. novembris – Sputnik. Maskava pēdējā laikā parakstījusi ar Āfrikas valstīm ieroču piegādes līgumus, kuru kopējā summa pārsniedz 2,5 miljardus dolāru. Tostarp tai pašai Sudānai. Šīm vienošanām, ņemot vērā nestabilitāti atsevišķās reģiona valstīs, nepieciešams garantēts nodrošinājums, raksta radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.
Taču pats galvenais – Krievija pilnvērtīgi atgriezīsies Pasaules okeānā. Un tas nozīmē, ka Krievijas jūrniekiem būs, kur ienākt ilgstošu pāreju laikā bez speciāla saskaņojuma. Tas, starp citu, attiecas arī uz militārajiem kodola kreiseriem. Tur, nepieciešamības gadījumā, varēs nosēsties arī lidmašīnas: bāze paredz skrejceļa izbūvi.
Turklāt Krievija saņems iespēju ievest un izvest cauri šīs valsts jūras ostām un lidostām jebkāda veida iekārtas un aprīkojumu, kurš būs nepieciešams bāzes funkcionēšanai un militāro kuģu uzdevumu izpildīšanai. Par to netiks iekasētas nodevas un citas iemaksas. Īpaši vērts atzīmēt, ka Hartuma piešķīrusi zemi Krievijas bāze uz bezatlīdzības pamata.
Maskava drīkst izvietot savā objektā ne vairāk par 300 personāla cilvēkiem un ne vairāk par četriem kuģiem, ieskaitot kuģi ar atomenerģijas iekārtu.
Savukārt Sudānas vadībā jau pirms dažiem gadiem atzīmēja, ka Krievijas bāze palīdzēs cīņā ar pirātismu, kontrabandu un vergu tirdzniecību, ņemot vērā to, ka Āfrikas valsts jūras robeža regulāri tiek pārkāpta.
Militārie eksperti norāda, ka iepriekš PSRS ārzemju militārās bāzes Āfrikā bija izvietotas izdevīgāk. Piemēram, Jemenas Adenā, Somālijā un Etiopijā, kas ļāva kontrolēt ienākšanu Sarkanajā jūrā un iziešanu no tās. Taču šodien, dažādu iemeslu dēļ, atgriešanās šajos stratēģiski svarīgos un ērtos punktos pārredzamā perspektīvā neizskatās iespējama.
Par šī reģiona nozīmi liecina arī fakts, ka nesen Ķīna ķērās klāt vērienīgu uzdevumu īstenošanai, kuri ir paredzēti tuvākajiem 30 gadiem, attiecībā uz savu bruņoto spēku izvietošanu ārvalstu teritorijās.
Pekinas jaunā militārā stratēģija paredz akcentu nobīdi no "nacionālās teritorijas aizsardzības" pie "nacionālo interešu aizstāvēšanas ārpus valsts robežām". Pirms trim gadiem ĶTR uzsāka pirmā savu MJS materiāltehniskā nodrošinājuma ārzemju punkta ekspluatāciju Džibutijas Republikā, kura kopā ar Sudānu atrodas Āfrikas austrumdaļā