RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Finanšu ministrija pašlaik atsakās atbalstīt piemaksu atjaunošanu par stāžu līdz 1996. gadam Latvijas iedzīvotājiem, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada, bez rūpīgiem aprēķiniem, raksta Neatkarīgā.
Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja pensiju grozījumus un nespēja pieņemt lēmumu par deputāta Andreja Klementjeva ierosinājumu atjaunot piemaksas par stāžu visiem pensionāriem. Faktiski šo pašu piedāvājumu Labklājības ministrija izvirza jau divus gadus, taču apstiprināt to nekādā veidā neizdodas, lai gan tas ir guvis gan Latvijas Pensionāru federācijas, gan citu pensionāru organizāciju atbalstu.
Simtiem tūkstošu bez pielikuma
Šis jautājums skar visus, kas aizgājis pensijā, sākot ar 2012. gadu, kā arī visus, kas vēl plāno aiziet pensijā. Viņiem likums pielikums par stāžu līdz 1996. gadam nepienākas, savukārt tie, kas aizgāja pensijā agrāk, to saņem.
Labklājības ministrija sagatavoja pakāpeniskas piemaksas atgriešanas projektu, taču valdība to neapstiprināja, jo tai bija citas prioritātes. Ja projektu apstiprinātu, tad jau 2021. gadā pielikumu saņemtu vēl 20 300 vecuma pensionāri un 6300 invaliditātes pensionāri, kuri aizgāja pensijā 2012. un 2013. gadā.
Tā kā Sociālo un darba lietu komisija šobrīd strādā pie grozījumiem pensiju likumdošanā, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza piedāvājumu papildināt likumu ar pārejas nosacījumiem, kuri atgrieztu cilvēkiem piemaksas, kuri aizgājuši pensijā pēc 2012. gada. No 2022. gada Klementjevs piedāvā piemaksāt par katru stāža gadu tiem, kas sāka saņemt pensiju 2012.-2014. gadā, no 2023. gada – tiem, kas aizgāja pensijā 2015. gadā, savukārt no 2026. gada – visiem, kam ir stāžs līdz 1996. gadam.
Klementjevs atgādināja, ka jautājumu par šīm piemaksām komisija izskata jau daudzus gadus, taču tālāk par sarunām lieta nevirzās. Savos grozījumos viņš izvēlējās tieši 2022. gadu, lai šie grozījumi stājas spēkā, saprotot, ka ir neperspektīvi cerēt uz piemaksu atjaunošanu nākamgad. Savukārt līdz 2022. gadam jau var ieplānot attiecīgu finanšu līdzekļu piešķiršanu – saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, runa ir par papildu 12 miljoniem eiro.
Nepieciešams aprēķins
Labklājības ministrijas eksperte Dace Tušinska pastāstīja, ka iestāde atbalsta šo grozījumu, jo faktiski tieši to arī nosūtīja budžetam kā vienu no savām prioritātēm.
Pēc tam šajā sakarā palūdza izteikties Finanšu ministrijas pārstāvi Karinu Ploku.
"Labklājības ministrija nevar sarēķināt izdevumus tikai uz vienu gadu, jo mēs redzam, ka šim priekšlikumam būs ietekme uz citiem gadiem, tāpēc jābūt detalizētam plānam, cik tas maksās visus turpmākos gadus," uzsvēra Ploka.
No viņas sacītā izriet, ka paust savu viedokli šajā jautājumā Finanšu ministrija nevar.
Vērts atgādināt, ka vismaz pirms dažām sēdēm Labklājības ministrija Saeimā prezentēja trīs dažādus piemaksu izmaksas atjaunošanas variantus, katru ar savu tāmi. Jebkurā gadījumā žurnālistiem tie ir pieejami.
Vēl Ploka uzvēra, ka pensiju piemaksas nebūt nebija Labklājības ministrijas augstākās prioritātes, jo tās bija ienākumu minimuma līmeņa celšana atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam. Tiesa, diez vai Satversmes lēmuma izpildi par maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem var uzskatīt tikai par Labklājības ministrijas prioritāti – tam ir jābūt visas valdības pienākumam un uzdevumam, par ko skaidri paziņoja pati tiesa.
Tāpat Ploka paziņoja, ka šobrīd nevar apspriest 2022. gadu, jo visi ar 2022. gada budžetu saistītos jautājumus varēs risināt, kad tiks apstiprināts 2021. gada budžets. Satversmes Juridiskais birojs ieteica pārliecināties, vai ir nauda šim jaunievedumam, lai tas nekļūtu par kārtējo tukšo solījumu.
Pensijas pielikumi nonākuši kaut kādā apburtā lokā: ja tās apspriedīs tā, kā tas notiek pašlaik, naudu tām neatradīs nekad.
