RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbībās saskatāma zināma likumsakarība – abi resursi pārsvarā strādā krievu valodā un nebūt nevairījās, vismaz – ne pagātnē, no politiskām ambīcijām, raksta BВ.lv. Pirmais Baltijas kanāls sodīts par licences pārkāpšanu, PIK – par politiskās aģitācijas normu pārkāpumu.
Mēs skarbi savilksim uzacis...
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīs kārtējos grozījumus likumā par elektroniskajiem medijiem. Anotācija skarbi pārmet pārkāpējiem: aģitācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt pilsoņiem līdzīgas iespējas īstenot balsstiesības, saņemot visaptverošu informāciju lēmuma pieņemšanai un mazinot materiālo līdzekļu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Pārkāpjot likumdevēja noteikto aģitācijas kārtību, pārkāpti arī demokrātiskas valsts principi, tādējādi kaitējot sabiedrības interesēm un visai valsts pārvaldes kārtībai. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī aģitācijas periodos iespējamos apdraudējumus informācijas telpai, jāparedz NEPLP tiesības strādāt un novērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, novērtējot ne tikai elektroniskos medijus, bet arī citus nozarē noteicošo normatīvo aktu pārkāpumus.
Tuvākajā nākotnē virknei mediju gaidāma pastardiena: 2021. gadā 17 komerciālajiem uzņēmumiem beidzas licence. Vienlaikus NEPLP pāreja pie represīvās taktikas ir skaidra: no 2015. līdz 2019. gadam radio sfērā bija fiksēti 14 pārkāpumi, toties 2020. gadā, no janvāra līdz oktobrim sāktas 16 administratīvās lietas. LR strādā 45 radioprogrammas – 41 komerciālā un 4 nekomerciālās; 8 raida visā valstī, 8 – reģionos, 27 ir vietējās stacijas.
Raksturīgi, ka tiesvedība un naudas sodi gāžas pār nozari, pār kuru jau gulstas smags slogs. Pagājušajā, salīdzinoši labvēlīgajā gadā radiostaciju līdzekļu kopējais apgrozījums sastādīja 8 539 279 eiro – par 157 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Pie tam budžetā radiostacijas iemaksājušas 2,005 milj. eiro.
Pie tam NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka pastāv arī tādi elektroniskie mediji, kas gada laikā samaksājuši nodokļos nepilnus 100 eiro, nav nodarbināts neviens darbinieks.
Lingvistiskā palete stingri sadalās proporcijās 60:40 ar priekšrocībām, protams, valsts valodas pusē. Latviešu valodā strādā 27 stacijas, krieviski – 17 un viena – angliski. Izplatītākais ir "informatīvi muzikālais" formāts (75,5%), tikai mūziku raida 7 stacijas, divas – tikai ziņas.
No tām neviena neraida latviski. Padome lūdz ņemt vērā norādīto informāciju, piezīmēja Āboliņš. Spriežot pēc visa, parlamentārā komisija neliks ilgi gaidīt!
Propaganda – tikai valsts valodā!
Uzbrukums krievvalodīgajiem medijiem notiek arī citā flangā. Šoruden, neskatoties uz pandēmiju, "TB-Visu Latvijai!" deputāti ar Jaunās konservatīvās partijas atbalstu ierosinājuši jaunu valodas ierobežojumu variantu – grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz, ka priekšvēlēšanu reklāma un aģitācija pašreizējo finansiālo ierobežojumu ietvaros pieļaujama vienīgi latviešu valodā.
Grozījumi gandrīz aizliedz izdalīt deputātu kandidātu, arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu reklāmas un informācijas bukletus, piemēram, krievu vai angļu valodā. Arī aģitācijas ieraksti radio un TV nav pieļaujami krievu valodā, arī telekanālos un radiostacijās, kas raida krievu valodā. Par krievu avīzēs un žurnālos būs iespējama politiskā reklāma tikai latviešu valodā.
Atgādināsim, ka grozījumi atbalstīti nulles lasījumā, tas ir, deputāti piekrituši tos nodot kompetentajai komisijai. Jau šodien komisija izskatīs grozījumus pēc būtības.
Acīmredzot, nākamajā posmā deputātu kandidātiem vispār aizliegs pat runāt ar vēlētājiem viņu valodā. Pēc tam – arī domāt…
