RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Par insulta riskiem un sekām runā bieži, taču situācija Latvijā nemainās. Cilvēku, kas ir pārcietuši insultu, mazāk nekļūst, pastāstīja LTV raidījuma "Rīta panorāma" intervijā profesore Evija Miglāne un ārsts Kristaps Jurjāns.
Sākot no 2006. gada 29. oktobra, pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā insulta diena, kas ir veltīta informēšanai par šo problēmu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, insults, kopā ar sirds išēmisko slimību, ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.
Kā vēsta Starptautiskā insulta organizācija, viens no četriem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem līdz mūža galam saskarsies ar insultu. Šogad insults būs aptuveni 14,5 miljoniem cilvēku visā pasaulē, vairāk nekā 5 miljoni cilvēku no tā nomirs, pārējie saskarsies ar kustību ierobežojumiem, mentāliem traucējumiem, darba vai peļņas iespējas zaudēšanu.
Latvija ieņem līderpozīcijas ESAO valstīs mirstības ziņā no asinsizplūduma smadzenēs: uz 100 000 iedzīvotāju ir aptuveni 203 nāves. Vidēji ES šis rādītājs sastāda 64, Igaunijā – 56, Krievijā – 94. Insults ir starp trim galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā, piekāpjoties onkoloģiskajām slimībām un infarktiem.
"Statistika Latvijā ir nežēlīga," tā par insulta gadījumu skaitu Latvijā sacīja Miglāne, "pagājušajā gadā mazāk bija stacionēto pacientu. Bet katrā ziņā, ja mēs runājam par globāliem rādītājiem, tad mēs esam vienā no sliktākajām vietām Eiropā".
Ik gadus Latvijas stacionāros nonāk vismaz 8000 cilvēku, kas ir pārcietuši insultu. Aptuveni 20% no viņiem nomirst, vēl tikpat kļūst par invalīdiem uz mūžu.
Kristaps Jurjāns, kurš strādā speciālā brigādē, kura nodarbojas ar insultu ārstēšanu, apgalvo, ka cilvēkiem ir jāprot atpazīt insultu – kustības traucējumi vai paralīze, sejas vaibstu asimetrija, jušanas zaudējums. Regulāra ģimenes ārsta apmeklēšana, fiziskas aktivitātes un uzmanīga attieksme pret asinsspiedienu – tas viss samazina insulta riskus.
Kāpēc insultu skaits nesamazinās? Ārsti saka, ka cilvēki pārāk maz velta uzmanības riska faktoriem, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam. 80% insultu iespējams novērst, ja pievērš pienācīgu uzmanību savai veselībai. Vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja rodas insulta pazīmes, vajag nekavējoties – jo ātrāk cilvēks nokļūs slimnīcā, jo efektīvāka būs ārstēšana.
Taču ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi ir pasliktinājuši pacientu ar sirds un asinsvadu slimībām stāvokli.
