RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi pasliktināja sirds un asinsvadu slimību pacientu stāvokli, vēsta TV3.
Aptauja, kas tika veikta Pasaules sirds dienas gaidās, parādīja, ka kardioloģisko slimnieku stāvoklis pasliktinājies stresa un ar jauno koronavīrusu saistīto ierobežojumu dēļ.
"Tas, ko pacienti mums stāsta, no kā viņi visvairāk šobrīd cieš un ar ko saskāras, ir grūtā pieejamība pie ārstiem, pie speciālistiem, kas faktiski nav nekas jauns. Arī pirms Covid-19, mēs zinām, ka bija jau garas rindas, lai tiktu pie šiem ārstiem. Nu šīs rindas kļuvušas vēl garākas. (…) Mēs zinām, kad ir ļoti daudz cilvēki kas netika vienkārši uz šim vizītēm, kad viņiem vajadzēja. Un tos reālos datus un to, kāda ir situācija, mēs redzēsim pēc pusgada, varbūt tikai pēc gada," pastāstīja Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Šonedēļ šī organizācija nosūtīja Veselības ministrijai vēstuli ar aicinājumu nekavējoties atrisināt problēmas kardioloģijā. Šobrīd vairāk nekā puse nāvju ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Pērn no tām mira 15 tūkstoši cilvēku.
Taču visvairāk speciālistus uztrauc priekšlaicīgā mirstība – vecumā līdz 64 gadiem. Šis rādītājs Latvijā ir trīs reizes augstāks, nekā vidēji Eiropā.
"Būtībā no šīm slimībām nevajadzētu mirt jauniem cilvēkiem. Diemžēl tā ir, ka arī, skatoties, teiksim, uz Eiropas vidējo rādītāju, mums šī tendence ir augstāka. (...) Šeit būtu jāņem vērā riska faktori, jo šīs nav slimības, no kurām pēkšņi… Tur ir kaut kāds laika periods ar riska faktoriem, kuru rezultātā cilvēks mirst no infarkta vai no insulta," saka SPKC pārstāve Ilze Straume.
Ir trīs galvenie riska faktori – nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un smēķēšana. Jaunā tendence ir tāda, ka pacientu ar infarktu vecuma amplitūda ir paplašinājusies. Slimnīcā ar šādu diagnozi arvien biežāk nonāk gan 40 gadus veci cilvēki, gan pacienti virs 85 gadiem.
"Tas liecina, ka mūsu sabiedrība noveco, ka mums ir vairāk šo gados veco pacientu. Un, no otras puses, šie jaunie pacienti liecina par to, ka kaut kas primārajā profilaksē nav izdarīts pareizi. Acīmredzot mums ir diezgan daudz pacientu, kuri nav novērsuši riska faktorus, kas ir noveduši pie šis agrīnas infarkta attīstības," paskaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš.
Sirds veselības formula paliek nemainīga. Uzturā ir jālieto dārzeņi un augļi, graudaugi un pākšaugi, netaukaini piena produkti un zivis, mazāk treknas gaļas un saldumu. Tāpat ārsti iesaka nodarboties ar sportu vismaz četras-sešas reizes nedēļā. Un, protams, jāatbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, ja tādi ir.
