RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Starptautiskā kodolieroču likvidācijas kampaņa (ICAN) informēja, ka Līgumu par kodolieroču aizliegumu (LKA) ratificējušas 50 valstis.
Šī starptautiskā vienošanās aizliedz kodolieroču izstrādi, izmēģināšanu, glabāšanu, iegādi, transportēšanu un izmantošanu. LKA tika pieņemts 2017. gadā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā. Likumīgu spēku tas var iegūt tikai pēc tam, kad to ratificēs 50 valstis.
Līguma noteikumu saskaņošanai organizētas 20 konferences. Tomēr daudzas valstis, tostarp arī kodolarsenāla īpašnieki - ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Indija, Pakistāna, KTDR un Izraēla – konferenču darbā nepiedalījās.
Krievijas Federācjas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs paskaidroja: ja 50 valstis ir ratificējušas LKA, tas varētu būt pozitīvs solis. Tomēr ir nianse: nav nekādu apstākļu līguma realizācijai.
Politiķis akcentēja, ka konfrontācijas līmenis pasaulē ir kolosāls, jo vairākas valstis "atklāti tiecas pēc vienpersoniskas varas, nevairoties arī no militārā spēka – tā pielietošanas vai draudiem".
Kodolieroči ir vitāli svarīgs faktors šo bīstamo ambīciju savaldīšanai, tātad – arī stabilitātes stiprināšanai starptautiskajās attiecībās, uzsvēra Kosačovs.
Viņš paskaidroja, ka pagaidām vēl nav pienācis laiks Krievijai piedalīties LKA.
Problēma ar NEW START
Atgādināsim, ka galvenā problēma, kas apdraud pasaules stabilitāti, patlaban ir ASV nevēlēšanās parakstīt NEW START – 2010. gadā noslēgto Krievijas un ASV līgumu, kas tagad ir vienīgā spēkā esošā valstu vienošanās par bruņojuma ierobežojumu. Taču tā beidzas 2021. gada februārī.
Līguma noteikumi paredz, ka Krievijas un ASV pienākums ir ierobežot savus kodolarsenālus tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas.
Līgums uzdod Krievijai un ASV divreiz gadā informēt vienai otru par lādiņu un to nesēju skaitu.
2019. gada nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka NEW START ir vienošanās, ko viņš ir gatavs parakstīt ar Vašingtonu jebkurā brīdī. Tomēr Vašingtona vēl nav atbildējusi. Tiesa, ASV prezidents Donalds Tramps pauda vēlmi, lai līgumam pievienotos arī Ķīna. Tomēr Pekina šo ideju noraida.
Jūnija sākumā Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavadīšanas jomā". Dokuments uzsver, ka "Krievijas Federācija uzskata kodolieročus tikai par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums".
Dokuments norāda, ka savaldīšana ir nepieciešama, lai potenciālais pretinieks zinātu: atmaksa par agresiju ir nenovēršama.
Kodolspēles ar valstīm bez kodolieročiem
Vienlaikus ASV ar NATO starpniecību iesaista savās kodolspēlēs arī valstis, kam kodolieroču nav. Cita starpā, saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju, Vācija tika iesaistīta NATO mācībās "Steadfast Noon" un "Resilient Guard", kuru gaitā tika izspēlēti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi.
Krievijas AM asi nosodīja VFR dalību mācībās, norādot, ka lēmums iesaistīt Vāciju NATO mācībās ar kodolieročiem pazemina to pielietojuma slieksni un rupji pārkāpj Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, uzsvēra Krievijas Aizsardzības ministrija.
Uzsvērts, ka tamlīdzīgas darbības "pazemina kodolieroču pielietojuma slieksni, provocē tālāku spriedzes pieaugumu Krievijas un NATO saskarsmes līnijā un kaitē uzticēšanās līmenim Eiropā.
