RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Māris Riekstiņš konstatēja: robeža parastiem iedzīvotājiem ir slēgta no abām pusēm koronavīrusa pandēmijas dēļ. Izbraukt cauri var tikai atsevišķas grupas. Ne tikai oficiālās delegācijas un diplomāti – tas skar arī starptautiskos autopārvadājumus (kravas mašīnu šoferus), sportistus, kuri var iebraukt Latvijā uz starptautiskām sacensībām (uzrādot negatīvu Covid-19 testu).
Neskaitot šo, ir iespējami arī atsevišķi braucieni tiem, kam ir jāierodas Latvijā humanitāru iemeslu dēļ: apciemot slimus radiniekus vai ierasties bērēs.
"Mēs taisām izņēmumus – neteikšu, ka daudz. Cilvēki vēršas pie mums, mums ir tiesības izsniegt viņiem vīzu, robežsardzes dienesti laiž cauri," piebilda Riekstiņš.
Pašlaik šķērsot robežu var ar privāto transportu: aviosatiksme un dzelzceļa satiksme ir apturēta, autobusi kursē, bet reti, atzīmēja Latvijas diplomāts.
Kopš 12. oktobra, šķērsojot Latvijas robežu, obligātā kārtā ir jāaizpilda elektroniskā anketa speciālā portālā www.covidpass.lv. Pēc tam cilvēkam tiks piešķirts personificēts QR kods, kurš ir jāuzrāda robežsardzes dienesta darbiniekiem. Šādas anketas aizpildīšana ir obligāts nosacījums visiem, kas iebrauc Latvijā. Anketai ir jābūt aizpildītai ne agrāk kā 48 stundas pirms robežas šķērsošanas.
Latvijas nepilsoņi kā pastāvīgie iedzīvotāji jebkurā brīdī var atgriezties mājās, paskaidroja Riekstiņš.
"Bet katrs konsulārais jautājums vienmēr ir īpašs un tiek risināts individuāli. Var noskaidroties dažādas detaļas. Mēs saņemam ļoti daudz zvanu šeit, Krievijā, konsulārais dienests ir gatavs konsultēt. Citu reizi, kad mums pašiem nav pilnas informācijas par fizisku robežas šķērsošanu, mēs iesakām piezvanīt robežsargiem. Dodam telefona numurus un koordinātes, lai nebūtu tā, ka tu atbrauci no Maskavas, nobrauci 600 kilometrus līdz Terehovai, un pēkšņi kaut kas nav tā kā vajag. Cenšamies individuāli izskatīt katru gadījumu," sacīja vēstnieks, piebilstos, ka, viņaprāt, pie normālas situācija būs iespējams atgriezties tikai pēc tam, kad kļūs pieejamas vakcīnas pret koronavīrusu.
Sakarā ar Latvijas iedzīvotāju braucieniem uz Krieviju pie radiniekiem Riekstiņš paziņoja, ka vēstniecība var sniegt konsultācijas tikai par Latvijas dienestu darbu, un tikai vispārināti pastāstīt cilvēkam, kādas var būt attiecības ar Krievijas robežu.
"Šādos gadījumos mēs iesakām pa tiešo vērsties pie Krievijas varasiestādēm, Krievija nelaiž uz ārzemēm savus pilsoņus, ir cilvēku kategorija, kuriem ir un kuriem nav atļauts šķērsot robežu. Katram gadījumam ir savas nianses, un mēs lūdzam visus, kas šķērso KF robežu, noskaidrot detaļas pie Krievijas robežsargiem," sacīja vēstnieks.
Noslēgumā vēstnieks atzīmēja, ka robeža starp Krieviju un Latviju tiks atvērta tad, kad tiks pieņemts attiecīgs ES lēmums.
"Mēs esam Eiropas Savienības un Šengenas zonas sastāvdaļa. Piedalāmies visās diskusijās, kuras notiek Briselē par robežu atvēršanu ar trešajām valstīm. Mūsu robeža ar Krieviju ir Eiropas Savienības robeža. Taču lēmums par robežas atvēršanu tiks pieņemts tikai drošības apsvērumu gadījumā, tas nav politisks lēmums," sacīja vēstnieks.
