RĪGA, 20. oktobris - Sputnik. Poļu nācija krāpj pati sevi kā reti kurš pasaulē, tāpēc nav spējīga veidot partnerattiecības ne ar Krieviju, ne Baltijas valstīm, norādīja pazīstamais poļu zinātnieks, ideju vēsturnieks, profesors Andžejs Valickis savā pēdējā intervijā, ko pārpublicēja izdevums "Ogoņek".
"Poļiem lielākoties traucē nepilnvērtības komplekss attiecībā pret Rietumiem, ko kompensē pārākuma komplekss attiecībā pret Austrumiem... Mēs krāpjam paši sevi, iegalvojot sev, ka esam Rietumu daļa. Neesam un nekad neesam bijuši, mēs esam uz pusi austrumnieki, uz pusi – rietumnieki," konstatēja profesors Vaļickis.
Poļi uzveļ vainu Krievijai, nevis cenšas racionāli padomāt, kāpēc valstij pastāvīgi daudzās jomās neveicas, uzsvēra zinātnieks.
"Tā mēs atbrīvojamies no atbildības par visām savām kļūdām, kļūmēm un sakāvēm. Tāpēc mēs nevis mācāmies no kļūdām, bet gan spītīgi stiegam absolūti melīgos priekšstatos. Pārliecībā, ka pasaule nemainās, tikai mūs pastāvīgi apspiež vai nodod. Ja mēs negribam saskatīt, ka Krievija Pētera I, Staļina un Putina laikos – tā nav viena un tā pati valsts, ja mēs nesaskatām starpību starp Bismarka, Hitlera un Merkeles Vāciju, starp Rūzvelta, Kārtera un Trampa Ameriku, kā tad mēs varētu normāli orientēties realitātē?" sprieda vēsturnieks.
"Mēs krāpjam sevi kā reti kurš pasaulē. Mēs melojam par sevi un citiem. Tāpēc mēs neesam spējīgi uz nopietnu sarunu vai domām. Vai tad var nopietni domāt par realitāti un runāt ar citiem, ja dzīvo absolūtā abstrakcijā un uzskati, ka visi pārējie ir ļaunuma iemiesojums," uzsvēra profesors.
Viņš atzīmēja, ka poļu vidē izplatīti ir impēriski un mesiju sapņi.
"Polijai, kas reiz jau izglābusi pasauli no komunisma, jābūt izraudzītajam, stratēģiskajam ASV partnerim, kas vēl joprojām sargā pasauli no komunisma un kreisajām idejām, ko iemieso Krievija. Tā mēs esam mītu par tieksmi pēc brīvības nomainījuši ar mītu par rusofobu savienību ar reakcionāriem lozungiem. Un ļoti lepojamies ar to. Cilvēki, ko pārņēmuši tādi sapņi, attiecībās ar pasauli izjūt milzīgas bailes. Tāpēc mēs turpinām meklēt uzslavas un atzinību. Ja kāds Rietumos vai Austrumos apgalvo, ka mēs esam vareni, mēs teju vai gaisā lecam. Mēs visvairāk rūpējamies pat to, lai mūs novērtētu," paskaidroja profesors Valickis.
Zinātnieks konstatēja, ka Polijas impēriskās ambīcijas ir bērnišķīgi nenopietnas.
"Galu galā, pat ar ukraiņiem mēs nespējām uzbūvēt neko mūžīgu. Mēs rūpējāmies tikai par zemes īpašumiem. Pret rusiem izturējāmies kā pret zemiem vergiem. Negribējām celt impēriju kopā ar viņiem. Mēs gribējām, lai viņi būtu mūsu impērijas padotie. Mēs nespējam neko paveikt kopīgi. Mēs joprojām tiecamies pie kaut kādas konfrontācijas un dominances," teica profesors.
Pēc viņa domām, Polija dzīvo ar šausmīgu aizvainojumu par to, ka tai nav izdevies "iegrūst Krieviju Āzijā – tur, kur ir vieta Čingishana pēctečiem".
"Taču mēs negribam būt uz Rietumu robežas. Mēs gribam būt centrā. Tāpēc mēģinām nodalīties no Austrumiem ar valstīm, kas kļūs par pierobežu. Tālab pēc Lietuvas, Latvijas, Igaunijas mēs gribam pievienot Rietumiem Baltkrieviju un Ukrainu. Tā ir mūsu oficiālā valsts doktrīna. Rusofoba ideja, kam nav nekādu izredžu piepildīties. Mēs nespējam vienoties kā partneri ne tikai ar krieviem. Nevaram arī ar ukraiņiem, baltkrieviem, lietuviešiem. Mēs joprojām izturamies pret viņiem kā patērētāji, no pārākuma pozīcijas, paternāli. Viņi to jūt, redz, dzird. Bet mēs nespējam demonstrēt pat ne vienu vienīgu labas gribas žestu... Mums par katru cenu jāsameklē vainīgais. Tāda ir poļu slimība," konstatēja vēsturnieks.
Profesors Andžejs Valickis ir viens no Varšavas ideju vēstures skolas dibinātājiem, kas tapa pagājušā gadsimta vidū Varšavas universitātē. Ņemot vērā izraudzīto zinātnisko ceļu, vēsturnieks pārsvarā bija spiests strādāt aiz Polijas robežām. 2020. gada 20. augustā profesors Valickis aizgāja mūžībā 90 gadu vecumā.
