RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim bijusi pasīva apdrošināšanas tirgus uzraudzībā, atzina komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile un apsolīja, ka turpmāk iestāde vienlīdz lielu uzmanību pievērsīs visiem finanšu tirgus sektoriem, vēsta BNN.
Viņa atzīmēja, ka finanšu tirgū nozīmīgākais sektors Latvijā ir bankas un zināmu laiku FKTK patiešām pievērsusi mazāk uzmanības pārējiem tirgus dalībniekiem.
"Man jāsaka, ka mēs apdrošināšanas tirgū esam bijuši diezgan pasīvi kā uzraugi. Viena no pārmaiņām, kuru es sagaidu mūsu iekšējā reorganizācijā, ir, ka mēs vienādi nozīmīgi raugāmies uz visiem finanšu tirgus segmentiem. Vēsturiski mēs esam bijuši labi uzraugi, bet ar likumu mums ir noteikts uzdevums arī rūpēties par tirgus attīstību. Diemžēl tam ir pietrūcis uzmanības un resursu," teica Purgaile.
Viņa atklāja, ka turpmāk visi FKTK pārziņā esošie finanšu tirgus sektori būs vienlīdz svarīgi. "Gan apdrošināšana, gan kapitāla tirgus, gan ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, gan finanšu tehnoloģijas ir jomas, kurām mēs gribam pateikt: «Jūs mūsu dienas kārtībā būsiet vienlīdz svarīgi.» Es ceru, ka mēs katrā no šiem segmentiem atradīsim spēcīgu līderi un iesim uz priekšu," sacīja FKTK vadītāja. Viņa cer, ka FKTK būs proaktīvāka un piesaistīs arī lielāku investoru interesi Latvijai.
Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.
2018. gada augustā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisijas Moneyval eksperti sniedza kritisku vērtējumu Latvijas iestāžu spējām novērst šādas pretlikumīgas darbības un ierobežot personu darbību, kuri finansē masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Pret Latviju tika piemērots pastiprināts pastiprinātas kontroles režīms, jo valsts saņēma zemu un vidēju vērtējumu virknē kritēriju.
Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.
2020. gada janvārī Moneyval novērtēja progresu, kuru sasniegušas Latvijas varasiestādes, izpildot 11 rekomendācijas, taču saglabāja Latvijai īpašas uzraudzības statusu. Februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevās izbēgt no iekļaušanas finanšu ziņā nedrošo valstu "pelēkajā sarakstā".
Tomēr skandāli ar finanšu sistēmas "kapitālremontu" radījuši noteiktu imidžu, banku nozare zaudējusi virkni spēles dalībnieku, arī tirgus līderus, ieguldījumu kopējais zudums kapitāla izvešanas dēļ sastādījis aptuveni 10 miljardus eiro. Tirgū palikušas tikai dažas ārvalstu kapitālam piederošas bankas un mazliet vairāk nekā desmit "nišas" bankas, kurās iesaistīts arī Latvijas kapitāls.
Šajā fonā arī augstākā ranga politiķi sākuši paust viedokli par to, ka kkontrolējosās iestādes pārāk skarbi ķērušās pie banku tīrīšanas un vajadzētu nevis vairīties no jebkādiem riskiem, bet gan pievērsties to menedžmentam.
