RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.
EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.
"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.
Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.
"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.
