RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja, kādā gadījumā valstī var tikt ieviesta totāla karantīna. Varasiestādes vadīsies pēc veselas virknes kritēriju – inficēto skaita, pozitīvo testu daļas, brīvo gultasvietu daudzuma un citiem.
Totāla karantīna ir pasākums, kuru pielieto atsevišķas valstis, lai stabilizētu un uzlabotu epidemioloģisko situāciju sakarā ar Covid-19 izplatību. Latvijā pilnas "visu un visa" slēgšanas scenārijs netiek izskatīts, taču pastāv kritēriji, kuru gadījumā šis lēmums tomēr ir iespējams, paziņoja LTV7 Krievu apraides raidījuma "Punkti virs i" ēterā Viņķele.
Pirmais kritērijs ir jaunu inficēto skaits, kumulatīvais divu nedēļu rādītājs. "Bet te ir svarīgs konteksts. Ja mēs runājam par uzliesmojumu kaut kādā rūpnīcā, kas ietekmē kopējo rādītāju, tas nenozīmē, ka viss – mēs esam nonākuši pie lokdauna. Šajā gadījumā, piemēram, var ieviest lokālus ierobežojumus," sacīja ministre.
Otrais kritērijs – pozitīvo koronavīrusa testu daļa un kopējais testēšanas apjoms. "Šobrīd robeža, kura Eiropā skaitās par trauksmi raisošu un liecina par nekontrolējamu infekcijas izplatības sākšanos, sastāda 4%. Mums šobrīd ir nedaudz virs 2%. Ceru, ka šo rezervi mēs neiztērēsim," atzīmēja Viņķele.
Trešais kritērijs – gultasvietu aizņemtība slimnīcās un smagi slimu pacientu skaits. Šobrīd Latvijā ir pieejamas 250 vietas stacionārai Covid-19 pacientu ārstēšanai. Pārsniedzot šo robežu, slimnīcu darbā nāksies veikt izmaiņas, lai pielāgotu tās Covid-19 pacientu vajadzībām. Tas savukārt ietekmēs citus pacientus – darbam ar inficētajiem ar koronavīrusu nāksies piešķirt jaunas vietas – uz citu nodaļu rēķina, novirzīt medicīnas personālu – arī uz citu nodaļu rēķina.
"Ja mēs pārsniedzam robežu un tiks aizņemtas 250 gultasvietas – tā būs jau ļoti nopietna situācija," atzina ministre.
Tiesa, atzīmē viņa, neviens no šiem faktoriem pats par sevi nebūs izšķirošs totālas karantīnas ieviešanai. Tiks vērtēts to kopums.
