RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Abas puses nes zaudējumus. Pārrunas turpinās kauju fonā. Kādu diplomātisko spēli rosina Azerbaidžānas un Armēnijas politiķi, centās noskaidrot RIA Novosti korespondents Antons Ļisicins.
Smagās kaujas
Dienas laikā, 12. oktobrī, kaujas darbības izcēlās ar jaunu spēku. Azerbaidžānas armija veic triecienuzbrukumus, paziņoja neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta pārstāvis Vagrams Pogosjans.
Erevānā joprojām norāda, ka ar konfliktu ir saistīta Ankara. "Armēnijas armija veic smagas kaujas ar vairākas reizes to pārspējošajiem Turcijas un Azerbaidžānas spēkiem, kurus atbalsta Turcijas gaisa spēki, izlūkošanas un citas sistēmas, lielu skaitu algotņu, teroristu un privāto militāro kompāniju," uzrakstīja sociālajā tīklā Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Arcruns Ovaņisjans.
Baku apsūdz Erevānu. Azerbaidžānas vienības cenšas noturēt Gadrutu, "kas tika atbrīvota pirms dažām dienām", un ziņas par to, ka šai pilsētai tikai un vienīgi uzbrūk, ir "Armēnijas dezinformācija", apgalvo Baku.
Diplomātu atturīgums
Naktī no piektdienas uz sestdienu, pēc desmit stundu ilgajām pārrunām Maskavā Armēnija un Azerbaidžāna parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka tas kļuva iespējams pateicoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Armēnijas Republikas premjerministra Nikola Pašiņana pūlēm.
Puses vienojās, pirmkārt, par uguns pārtraukšanu no 10. oktobra, plkst. 12:00, lai apmainītos ar karagūstekņiem un bojāgājušo līķiem ar Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas starpniecību un pēc tās noteikumiem.
Turklāt abas puses paziņoja, ka ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecību ķērušās klāt substantīvām pārrunām "uz konflikta noregulēšanas pamatprincipu bāzes pamata ātrākai miera sasniegšanai".
Diplomāti bija vairāk nekā atturīgi, taču arī eksperti izteicās visai piesardzīgi. Azerbaidžānas politologs Ahmeds Alili novērtēja vienošanos kā Krievijas diplomātijas sasniegumu.
Tomēr viņš atzīmēja arī šādas starpniecības grūtības, uz ko norāda kaut vai pārrunu ilgums.
Armēnijas eksperts Nareks Galstjans neredz Turcijas iekļaušanas perspektīvas Minskas grupas starpnieku skaitā – ar šādu iniciatīvu uzstājās Baku. Pēc Galstjana domām, Ankara – atšķirībā no Maskavas, nav spējīga nodrošināt nepieciešamo objektivitātes līmeni.
Baku un Erevāna prognozējami uzveļ atbildību par pamiera pārkāpšanu viena uz otru. Tā, Alijevs pasūdzējās par to, ka Baku cerības uz Erevānas vēlmi noregulēt konfliktu diplomātiskā ceļā neattaisnojās. Šāda retorika skan arī no otras puses.
Pārtraukums kritikai
Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperts Kirills Semjonovs pievērš uzmanību tam, ka Azerbaidžāna nodemonstrēja gatavību sadarboties ar Maskavu. "Baku uzskata, ka "Minskas formāts", kur starpnieku lomā uzstājas Krievija, Francija un ASV, atstāj Azerbaidžānu bez atbalsta. Tāpēc Azerbaidžāna esot vairāk ieinteresēta Ankaras uzaicināšanā, nekā pati Ankara," spriež viņš. Un tad Lībijas vai Sīrijas scenārijs, kur Turcija spēlē svarīgu lomu, kļūst ļoti iespējams.
Krievijas politikas eksperts Armens Asrijans atzīmē, ka Erevānas pārrunu pozīciju ietekmē iekšpolitika. Pēc viņa sacītā, pēc esošā premjerministra atnākšanas pie varas konflikti Armēnijas sabiedrībā padziļinājās un kaujas darbību atjaunošanās tos nemazināja. "Vairums Pašiņana oponentu uz kara laiku pieteica sava vaida "ūdens pamieru" – pārtraukumu publiskai kritikai pret viņu. Diemžēl ne visi viņa piekritēji gribēja sekot šim piemēram," skaidro viņš. Alijevam nākas saskarties ar agresīvu sabiedrības viedokli, piebilst eksperts, un vienlaikus – ar ārēju spiedienu.
Savukārt Ankarā uzskata, ka šobrīd ir atvēries iespēju logs diplomātiskai spēlei, turpina Asrijans. Karabaha konfliktā visi ārējie faktori ir aizmigloti ar pašu problēmām, un Turcija centīsies "izspiest no tā maksimumu".
Krievijas Kaukāza pētnieks Nurali Gasimovs uzskata, ka puses lielākā mērā vairs neveic aktīvas kaujas darbības. "Cik es varu spriest pēc informācijas, kas tiek saņemta no turienes, tās ir pozīciju kaujas. Savukārt frontes ziņas ir nepieciešamas pusēm, lai izietu pie izdevīgākām pārrunu pozīcijām. Domāju, ka reāla aina kļūs skaidra pēc divām trijām dienām," saka RIA Novosti sarunas biedrs.
Vēl pirms pārrunām Maskavā Azerbaidžānas prezidents paziņoja, ka situācija jau ir citāda. "Es izmainīju status quo. Tur, kaujas laukā. Nav vairs status quo," sacīja Alijevs, vēršoties pie līdzpilsoņiem.
Un Baku tā jau ir uzvara iekšpolitikā. "Alijevam pastāvīgas sarunas par status quo un tā nemainīgumu līdzinājās nāvei, viņam tas ir izrāviens," pārliecināts Gasimovs.
Savukārt Pašiņanam būs jāuzklausa daudz kritikas valstī, jo pēc atnākšanas pie varas viņš nav pažēlojis populistiskus solījumus. "Armēnijas premjerministrs uzstāja uz tā, ka miera vienošanām ir jāapmierina trīs puses – Baku, Erevānu un Stepanakertu. Taču šim mērķim ir jālauž pārrunu formāts Minskas grupas ietvaros, kur piedalās tikai Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti," skaidro Gasimovs.
Pašiņanam nācās būt tik radikālam savos izteicienos, lai vājinātu tā saucamā Karabaha klana ietekmi Armēnijas politikā. "Baku nekad nav mainījusi pozīciju: pārrunās ir tikai divas puses. 90. gados KKR delegācija piedalījās pārrunās, taču kā Armēnijas pārstāvji. Kopš 1998. gada Roberts Kočarjans, kā karabahietis, šajā nozīmē apmierināja visus: viņš bija gan Karabaha iemiesojums Armēnijas sabiedrībai, gan oficiāli pārstāvēja Erevānu," piebilst Kaukāza pētnieks.
Tieši tāpēc par pārrunu formāta nemainīgumu pieminēja savstarpējā paziņojumā Maskavā. Acīmredzot puses tomēr meklēs saskarsmes punktus Minskas grupas ietvaros.
