RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Jo tuvāk galvaspilsētai, jo vairāk Latvijā ģimeņu ar bērniem, konstatēja Centrālā statistikas pārvalde.
Ģimene ir viena no sarežģītākajām iedzīvotāju mērvienībām. Tautas skaitīšanas gaitā par ģimeni tiek uzskatīts precēts vai kopā dzīvojošs pāris ar vai bez bērniem vai viens vecāks ar bērnu vai bērniem. Taču vecmāte, kura audzina mazbērnus, par ģimeni netiek uzskatīta. Bērnu vecums arī netiek ņemts vērā – pieaugušie dēli un meitas, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, skaitās viņu ģimene. Saskaņā ar tautas skaitīšanas metodoloģiju, vienā mājsaimniecībā var dzīvot vairākas ģimenes: piemēram, vectēvs ar vecmāti, ar kuriem kopā dzīvo viens no viņu bērniem ar savu bērnu, skaitās divas ģimenes. Vientuļie cilvēki netiek uzskatīti par ģimenēm.
2020. gada sākumā Latvijā bija 508,7 tūkstoši ģimeņu, par 79 tūkstošiem (13%) mazāk, nekā 2011. gadā, pie tam, ka iedzīvotāju skaits samazinājās vien par 8%. Pa šo laiku pieaudzis arī ģimeņu skaits ar vienu vecāku. Šī gada sākumā 220 tūkstošos ģimeņu (43,2%) bija vismaz viens bērnus vecumā līdz 18 gadiem.
Visizplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), daudz ir arī pāru bez bērniem (22,3%), un mazākumu veido kopā dzīvojoši precēti vecāki ar bērniem (16,2%).
Pēdējo desmit gadu laikā ģimeņu skaits ar vienu vecāku, sevišķi vientuļo mātu skaits, ievērojami pieaudzis. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem: augstāko šķiršanās līmeni ES (3,1 šķiršanās uz 1000 iedzīvotāju, turklāt puse – ģimenēs ar nepilngadīgiem bērniem), lielu bērnu skaitu, kas dzimuši ārpus laulības (ap 40%) un augstu imigrācijas līmeni (vairāk nekā ceturtā daļa to, kas pamet valsti, ir vīrieši vecumā no 25 līdz 44 gadiem, turklāt trešā daļa no viņiem ir precēti). Tiesa, vērts atzīmēt, ka ģimene no diviem vecākiem, viens no kuriem nedzīvo pastāvīgi Latvijā, skaitās kā ģimene ar vienu vecāku.
Kur dzīvo Latvijas bērni
Vislielākais ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem skaits ir Pierīgā (48,1%), mazākais – Latgalē (37,7%). Lielākā daļa ģimeņu ar diviem vecākiem un nepilngadīgiem bērniem ir Pierīgā (20,7%), mazākā – Vidzemē (13,3%). Reģions apkārt galvaspilsētai ir vienīgais, kurā ģimenes vismaz ar vienu bērnu veido visizplatītāko ģimeņu veidu.
Visvairāk ģimeņu ar bērniem, kurās vecāki nav precēti, ir Vidzemē (4,6%), vismazāk – Rīgā un Latgalē (2,4%).
Vientuļo tēvu skaits praktiski visos reģionos ir vienāds – 3-4%. Visvairāk vientuļo mātu ir Rīgā (22,7%), vismazāk – Latgalē (17,8%). Vientuļā māte ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem ir visizplatītākais ģimenes veids Rīgā, Vidzemē un Zemgalē.
Ģimenes ar bērniem visbiežāk izvēlas mājokli Rīgas apkaimē. No desmit pašvaldībām ar vislielāko ģimeņu ar bērniem skaitu tikai viena (Ozolnieku novads) atrodas Zemgalē, pārējās atrodas Pierīgā. Mārupes novadā 66,6% ģimeņu ir bērni, Ādažu novadā – 60,2%, bet Babītes novadā – 58,5%.
Jo tālāk no galvaspilsētas, jo mazāk bērnu – sešas no desmit pašvaldībām ar vismazāko ģimeņu ar bērniem skaitu atrodas Latgalē, piecas – valsts pierobežas rajonos.
Tāpat Pierobežas rajonos atrodas septiņas no desmit pašvaldībām, kur īpatsvars ir ģimenēm ar vienu vecāku. Visvairāk to ir Zilupes, (65,5%), Valkas (60,7%) un Viesītes novadā (60%), kā arī Rīgā (59,2%). Vismazāk šādu ģimeņu ir Ikšķiles (39,1%), Rucavas (42,7%), Garkalnes un Carnikavas novadā (pa 42,8%). Atzīmēsim, ka astoņas no desmit pašvaldībām, kurās ir vismazāk vientuļo vecāku, atrodas apkārt Rīgai.
Interesanti, ka Latgalē, kur ir vismazāk ģimeņu ar bērniem, dzīvo 16 no 49 Latvijas daudzbērnu ģimenēm, kurās dzīvo vairāk nekā 11 cilvēki.
