RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu par Aleksandra Lukašenko neatzīšanu par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu, un tas neizbēgami novedīs pie sekām Rīgai, uzskata parlamenta deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Latvijas parlaments 1. oktobrī apstiprināja paziņojumu "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti", kurā neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Vēlreiz uzsverot, ka šā gada 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus un ka uz tiem balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," teikts tekstā.
Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot šo lēmumu, paziņoja, ka Lukašenko neatzīšana par leģitīmu prezidentu var radīt grūtības Rīgai.
"Ja protestu rezultātā Lukašenko atkāpsies un tiks pasludinātas nākamās - godīgās un brīvās - vēlēšanas, tad Latvijas stratēģija vainagosies panākumiem (ja vairākums, protams, pēkšņi atkal neievēlēs Lukašenko). Bet, ja protesti apsīks un Lukašenko saglabās varu uz vairākiem gadiem? Tad jebkurš dialogs ar "neleģitīmo" prezidentu būtu jāpārtrauc, vai ne? Kā tādā gadījumā uzņemt "neleģitīma" prezidenta vēstnieku? Iznāk, ka jāpārtrauc diplomātiskās attiecības? Bet kurš izsniegs Baltkrievijas vīzas?" uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.
Viņš atzīmēja, ka šādam soli būs arī ekonomiska cena.
"Piemēram, gandrīz ceturtā daļa no visām atlikušajām kravām caur Latvijas ostām un dzelzceļu ir Baltkrievijas. (2020. gada pirmajos sešos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā ir sarucis par 47,2%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 11,563 miljonus tonnu – red.) Baltkrievija ilgi pretojās Krievijas spiedienam sūtīt šīs kravas caur Krievijas ostām. Tagad tas ir tikai laika jautājums," pārliecināts Dombrovskis.
Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā baltkrievu kravu tranzīta pārvirzīšanu uz Krieviju.
Naftas plūsmas pārmešana no Lietuvas ostām caur Krievijas ostām, tostarp Ustjlugu, tika apspriesta Krievijas un Baltkrievijas premjeru Mihaila Mišustina un Romāna Golovčenko pārrunās 3. septembrī. Sākumā runa bija par 3-4 miljonu tonnu naftas produktu pārvirzīšanu no Baltijas uz Krievijas ostām. Septembra beigās prognoze par naftas produktu apjomu, kuru baltkrievu ražotāji var nosūtīt pārkraušanai no Lietuvas uz Krievijas ostām, tika palielināts gandrīz divas reizes – līdz 4-6 miljoniem tonnu. KF Enerģētikas ministrijas vadītājs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka cer, ka puses vienosies jau tuvākajā laikā.
Pērn aptuveni piektā daļa pa Latvijas dzelzceļiem pārvadāto kravu gāja no Baltkrievijas vai uz Baltkrieviju – kopumā tie bija aptuveni 7 miljoni tonnu, savukārt šī gada astoņos mēnešos – gandrīz 3 miljoni tonnu. Pārsvarā tie ir naftas produkti.
Saskaņā ar neoficiāliem datiem, no 40 miljoniem tonnu Klaipēdas ostas kravu apgrozījuma gadā aptuveni 8 miljonus tonnu veido kālija minerālmēsli, kas tiek piegādāti no Baltkrievijas pa dzelzceļu, un aptuveni 4-5 miljoni tonnu – naftas produkti.
