RĪGA, 2. oktobris - Sputnik. Eiropas Savienība ieviesīs sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš pret Baltkrieviju vērstu ierobežojošu pasākumu saskaņošanu kavēja Kipra, ņemot vērā valsts viedokli par Turciju, kas uzsākusi ģeoloģiskās izlūkošanas darbus Kipras ekonomiskajā zonā Vidusjūrā. Eiropas samita pirmās dienas nogalē sankcijas pret Turciju vēl joprojām nav noteiktas, taču samita dalībnieki vienojās apstiprināt stingru rezolūciju pret Ankaru, kurā piedraudēs ar sankcijām.
"Tūlīt pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā augustā mēs pieņēmām lēmumu sasaukt ārkartas samitu, lai izstrādātu vienotu pieeju, paustu vienotas domas par situāciju Baltkrievijā. Šodien esam nolēmuši ieviest pieņemtās sankcijas. Ļoti svarīgi ir darīt to, ko nolēmām pirms dažām nedēļām," konstatēja EP vadītājs Šarls Mišels preses konferencē pēc ES valstu vadītāju samita pirmās dienas.
In August we expressed a united position on the situation in #Belarus.
— Charles Michel (@eucopresident) October 2, 2020
Now we all agree to implement sanctions without delay. pic.twitter.com/uAiO6x5Twu
Nākamnedēļ darbu sāks sankciju pieņemšanas tehniskais process.
Mišels atklāja, ka sankciju sarakstā iekļauti aptuveni 40 Baltkrievijas valsts varas pārstāvji, tomēr Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko tajā nav.
"Lukašenko sarakstā nav iekļauts, tomēr, protams, mēs sekosim situācijai. Mēs atbalstām inkluzīvu dialogu Baltkrievijas jautājumā, atbalstām EDSO, kam var būt liela nozīme konstruktīvākas pieejas meklējumos," uzsvēra Sars Mišels.
Iemeslus, kuru dēļ sankciju sarakstā nav iekļauts Lukašenko, paskaidroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš norādīja: tas nozīmētu atteikšanos no dialoga ar Baltkrievijas vadību, bet ES, gluži pretēji, vēlas darīt visu iespējamo, lai veicinātu saziņu.
"ES aicina Lukašenko piekrist dialogam caur EDSO, spert soļus, lai nostiprinātu uzticību, atbrīvot politiskos ieslodzītos, it īpaši bijušos prezidenta kandidātus. Pieņemt pret viņu sankcijas nozīmētu attaisnot atteikšanos no dialoga, bet ir svarīgi iesaistīt viņu šajā procesā, darīt šim nolūkam visu iespējamo," uzsvēra Francijas prezidents.
Vienlaikus, pēc Makrona domām, nākotnē Lukašenko tomēr varētu iekļaut sankciju sarakstā, ja viņš nereaģēs uz ES aicinājumiem un nevēlēsies sākt dialogu.
Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā notika 9. augustā. Pēc CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko pēc balsošanas rezultātiem saņēmis vairāk nekā 80% balsu. Otrajā vietā izrādījusies Svetlana Tihanovska ar aptuveni 10% balsu. Vēlēšanu dienā valstī sākās akcijas, ko organizēja opozīcija – tā nepiekrita vēlēšanu rezultātiem. Protesti turpinās vēl joprojām.
Eiropas valstis nosodīja Baltkrievijas varasiestāžu darbības. Iepriekš individuālas sankcijas pret valsts augstākajām amatpersonām ieviesa Baltijas valstis, Lielbritānija un Kanāda.
Baltkrievija apstiprināja atbildes sankcijas pret Lietuvu, Latviju un Igauniju – aptuveni simt ierēdņiem no katras valsts aizliegta iebraukšana republikā.
