RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Neatzītās Kalnu Karabaha republikas prezidents Araiks Arutjunans paziņoja, ka Karabahai "jābut gatavai ilgstošam karam", vēsta RIA Novosti.
"Mums jābūt gataviem ilgstošam karam, pretējā gadījumā mums būs grūti izpildīt mūsu svarīgāko uzdevumu – nodrošināt tiesības dzīvot pašiem savā valstī," Arutjunans paziņoja brīfingā, kas tika translēts Facebook. Viņš piebilda, ka patlaban Karabahas aizsardzības armijas uzdevums ir piespiest pretinieku saglabāt mieru.
"Karš (karadarbība saskarsmes līnijā – red.) beigsies ar Azerbaidžānas sakāvi vai vismaz ne ar viņu uzvaru," apliecināja Karabahas līderis.
27. septembrī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka armēņu karavīri esot apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā. Saskaņā ar šiem datiem, ir bojāgājuši civiliedzīvotāju un karavīru vidū. Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Karabaha saskārusies ar uzlidojumiem un raķešu apšaudēm".
Erevāna ziņoja, ka Baku "sākusi uzbrukumu" Karabahas virzienā. Neatzītā Kalnu Karabaha republika informēja, ka tās teritorijā apšaudītas apdzīvotās vietas, arī galvaspilsēta Stepanakerta. Varasiestādes ieteica iedzīvotājiem patverties un vēlāk izsludināja karastāvokli un lmobilizāciju.
Karastāvokli un vispārēju mobilizāciju izsludināja arī Armēnija. Valsts tieslietu ministra bijušais vietnieks, Karabahas tiesībsargs Rubens Melikjans pastāstīja RIA Novosti, ka Armēnijā pirmo reizi izsludināta vispārēja mobilizācija. Azerbaidžānas prezidents apstiprināja karastāvokļa un komendanta stundas ieviešanu vairākās republikas pilsētās un reģionos, kā arī izsludināja daļēju mobilizāciju.
Virkne valstu, arī Krievija un Francija aicināja puses ievērot savaldību. Turcija informēja, ka sniegs Azerbaidžānai jebkādu atbalstu, ko tā pieprasīs, ņemot vērā situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.
