RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Polija ir gatava piedāvāt Vācijai "Ziemeļu straumes 2" vietā gāzesvadu Baltic Pipe. Tomēr eksperti norāda: pēc jaudas šie cauruļvadi ir nesalīdzināmi, turklāt Baltic Pipe orbītā nav tādu resursu, kā gāzes atradnēs Jamalā, kuras izmantos gāzes transportēšanai pa Krievijas cauruli, vēsta RIA Novosti.
Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers iepriekš paziņoja, ka, ja Vācijai ir nepieciešami papildu gāzes apjomi, Polija ir atvērta infrastruktūras izmantošanas jautājumā, kuru pati būvē savai enerģētiskajai drošībai, – gāzesvada Baltic Pipe.
"Mēs attiecamies pret enerģētisko drošību solidāri, uzskatām, ka tā ir jābūvē ar kopēju Eiropas pieeju. Grūti neskatīties ar uztraukumu uz tādām iniciatīvām kā "Ziemeļu straume 2", kuras ir pretrunā ar solidaritātes ideju un enerģētisko drošību," paziņoja Millers.
"Skolkovo" Maskavas pārvaldes skolas enerģētikas centra gāzes lietu analītiķis Sergejs Kapitonovs, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka gāzesvads starp Dāniju un Poliju Baltic Pipe jaudas ziņā nebūs salīdzināms ar "Ziemeļu straumes 2" jaudu un nespēs aizvietot Krievijas projektu. Turklāt "Ziemeļu straume 2" ir jau gandrīz pabeigts, savukārt Baltic Pipe pagaidām atrodas īstenošanas sākumposmā.
"Pa "Ziemeļu straumi 2" uz Vāciju varēs piegādāt 55-60 miljardus kubikmetru gāzes gadā – tas ir vairāk par 60% no valsts gāzes vajadzībām. Savukārt Baltic Pipe dos tikai 10 miljardus kubikmetru gāzes Polijai, un zināmi šīs gāzes apjomi būs nepieciešami pašai Varšavai, ņemot vērā valsts tieksmi diversificēties no Krievijas piegādēm," sacīja eksperts.
Viņš piebilda, ka gāzesvadam "Ziemeļu straumes 2" tiek izstrādātas jaunas unikālo Boveņenkovas, bet perspektīvā arī Harasavejas atradņu stadijas Jamalā. Savukārt Baltic Pipe orbītā šādu gāzes resursu nav, savukārt esošos vēl tikai paredzēts izstrādāt.
"Gāzesvads Baltic Pipe ir ārkārtīgi ierobežots piegāžu diversifikācijas variants, kamēr "Ziemeļu straume 2" spēj ievērojamā mērā nostiprināt VFR un Eiropas enerģētisko drošību," uzskata Kapitonovs.
Atgādināsim, ka gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai bija jānoslēdzas 2019. gadā, taču ASV sankciju dēļ darbi tika apturēti.
"Gazprom" strādā pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo iepriekš aicināja "Gazprom" partnerus Eiropā "vākties prom" no projekta, citādi viņus "gaidīs sekas". Kongresa Pārstāvju palāta iepriekš atbalstīja grozījumus ASV aizsardzības budžetā, kuri paplašina sankcijas pret Eiropas gāzesvada būvētājiem.
Maskava asi nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā un paziņoja, ka pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību pašu spēkiem. Kremļa pozīciju atbalstīja Vīne un Berlīne. VFR kanclere Angela Merkele apgalvoja Krievijai, ka pilnībā atbalsta projektu.
Tomēr situācija izmainījās pēc incidenta ar Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kurš sajutās slikti lidojuma laikā un tika stacionēts Omskā. Pēc tam viņu pārveda ārstēties uz Vāciju, savukārt varasiestādes paziņoja, ka viņa organismā it kā tika atrastas "Novičok" grupas indīgās vielas pēdas. Virkne Vācijas politiķu izteicās par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. VFR kanclere Angela Merkele paziņoja, ka lēmums par "Ziemeļu straumi 2" pagaidām nav pieņemts, reakcijai uz Navaļnija lietu jābūt Eiropas līmenī, un tā sekos pēc Krievijas skaidrojumu saņemšanas.
Bundestāga Ekonomikas komitejā izskanēja brīdinājums: sankciju piemērošana pret "Ziemeļu straumi 2" izraisīs daudzu miljardu tiesas prasības pret Berlīni no projekta dalībnieku puses.
Šajā fonā Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka Vācijai jāpieņem "absolūti acīmredzams" lēmums: jāatsakās no Krievijas gāzesvada, "politiskā" projekta, kurš destabilizē Austrumeiropu.
"Krievijas gāzi izstums no Centrāleiropas tirgus. Degviela ies no citiem avotiem, vai tā būs amerikāņu SDG vai gāze no Norvēģijas atradnēm," paziņoja šī gada maijā Pšemislavs Žuravskis vel Grajevskis, viens no Polijas prezidenta Nacionālās attīstības padomes vadītājiem.
Baltic Pipe ir gāzesvada projekts, kuram ir jāsavieno atradnes Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Poliju caur Dāniju. Projekts paredz trīs posmus: Norvēģijas un Dānijas gāzes padeves sistēmu savienošanu, Dānijas infrastruktūras paplašināšanu, kā arī cauruļvada būvniecību, kurš savienos Poliju un Dāniju pa Baltijas jūras dibenu. Polijas varasiestādes grasās pabeigt būvniecību līdz 2022. gada 1. oktobrim.
Taču Ziemeļjūras atradnes izsīkst. 2018. gadā ogļūdeņražu ieguve Norvēģijā samazinājās par 2%, 2019. gadā – vēl par 6%. Valstī prognozē atgriešanos pie iepriekšējiem rādītājiem 2024. gadā – pateicoties atradņu izstrādēm Barenca jūrā. Taču pagaidām otrais lielākais gāzes eksportētājs Eiropā samazina piegādes.
Acīmredzami, ka Norvēģijai nav lieku izejvielu, taču poļi grasās sūknēt cauri Baltic Pipe ne daudz, ne maz, bet gan 10 miljardus kubikmetrus gadā (salīdzinājumam: "Gazprom" piegādā Polijai 8,7 miljardus). Deficīts ir neizbēgams, ar to saskarsies arī pati Varšava. Nāksies atgriezties pie Krievijas degvielas, taču jau ar starpnieka palīdzību.
"Baltic Pipe ekspluatācijas termiņi, balstoties uz gāzes krājumiem Ziemeļjūrā, ir ļoti ierobežoti un noteikti neapmierinās Vāciju. Turklāt šī caurule, saskaņā ar projektu, šķērso "Ziemeļu straumi 2", kas izraisa papildu tehniskos jautājumus," norāda QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.
Visbeidzot, Polijā acīmredzami nav padomājuši, ka projektu derētu saskaņot ar Krieviju, lai izvairītos no iespējamām problēmām.
