RĪGA, 31. augusts – Sputnik. Jau sen bija skaidrs, ka Krievija nesūtīs savas kravas caur Latviju, tomēr tā par šo risku nopietni domāt sāka tikai aizvadītajā gadā, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Lai nodrošinātu kravas Latvijas ostām, vajadzīgi sakārtoti sakari un pārrunas, tostarp arī "nīstamajā" krievu valodā, atzīmēja partijas "Saskaņa" deputātu frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Politiķis ir pārliecināts, ka vienmēr ir labi draudzēties ar kaimiņiem, taču, ja pastāv liela ekonomiska interese, vajag obligāti draudzēties.
"Pie tam citu kaimiņu nav – kā teica Napoleons, ģeogrāfija – tas ir spriedums. Tas ir jāpilda tā, lai labumu gūtu abās robežas pusēs – gan Latvijā, gan Krievijā. Citādi mūsu ostas neatgūsies, nesāks strādāt mūsu bankas un dzelzceļi. Darbs ir vajadzīgs visiem, un nav svarīgi, kādā valodā cilvēki runā mājās," Urbanovičs paziņoja sarunā ar Sputnik Latvija.
Vajag runāt ar kaimiņiem un būt patiesiem sarunās, akcentēja politiķis. "Nevajag aizmirst krievu valodu, to vajag lietot, vajag cienīt iedzīvotājus, kuri mājās runā krieviski. Citādi neiznāks saruna ar lielo Krieviju," brīdināja Urbanovičs.
Viņš atzīmēja, ka par pašreizējo krīzi Latvijas ekonomikā vainojama ne tikai koronavīrusa epidēmija.
"Koronavīruss ir atkailinājis situāciju, atkailinājis vadus, kas jau agrāk meta dzirksteles. Tomēr situācija nebūtu bijusi tik bēdīga, ja runa būtu tikai par koronavīrusu. Šajā ziņā Latvija ir pacentusies pati, kalpojot svešām interesēm," konstatēja politiķis.
Saskaņā ar Latvijas Satiksmes ministrijas datiem, 2020. gada septiņu mēnešu laikā valsts ostās pārkrauti 26,062 miljoni tonnu kravu – gandrīz par trešo daļu (30,1%) mazāk, nekā gadu iepriekš.
