RĪGA, 5. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas Ministru kabineta atbalstītās nodokļu izmaiņas 2021. gada budžetā kļūs par kārtējo triecienu valsts konkurētspējai. Darbaspēka slogs pieaugs, mazajam biznesam faktiski pienāks gals, pašvaldības tiks apzagtas.
Taču valdības relīzē jaunieviesumi tiek pasniegti kā solis tuvāk iedzīvotāju sociālās aizsardzības izaugsmei: beidzot, aplikt ar nodokļiem plānots arī tos gandrīz 300 tūkstošus "no nodokļiem izvairīgo", kuri līdz šim formāli netika uzskatīti par algotiem darbiniekiem. Šī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") idée fixe, raksturo viņu kā uzskaitvedi, kurš ir pārliecināts, ka ikviens bizness uzreiz var dubultot darbaspēka izmaksas.
Paskaidrojošo rakstu sērijā mēs izanalizēsim valdošās koalīcijas nodokļu reformas detaļas.
Mikrouzņēmumi: sociālā aizsardzība bija!
Valdība ziņo, ka ar jaunajiem nodokļu noteikumiem tā grasās pielīdzināt mikrouzņēmumus parastām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jeb likvidēt "mikriņus" kā mazās uzņēmējdarbības formu (ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, kā tas ir atbilstoši esošajām normām). Vadmotīvs it kā esot mikrouzņēmumu darbinieku sociālā aizsardzība.
Taču apšaubīt šos labos nodomus liek esošās situācijas analīze.
Kā zināms, likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" paredz uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā:
1) valsts pensiju apdrošināšanai;
2) sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam;
3) sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
4) invaliditātes apdrošināšanai;
5) maternitātes un slimības apdrošināšanai;
6) vecāku apdrošināšanai;
7) veselības apdrošināšanai.
Jautājums par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu par atsevišķu samaksu jau tika apspriests 12. Saeimā. Tad tika ieviesta papildu apdrošināšana 1% apmērā no bruto noalgoto darbinieku algas un iespēja nopirkt apdrošināšanu visiem pārējiem, taču likumdevēji iestrēga apspriešanās par šo naudu garantētās medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības, tā arī nenonākot pie kaut kāda lēmuma.
Taču jautājums par medicīnas finansēšanu sociālās apdrošināšanas paketē neietilpst. Šo apdrošināšanu jau nodrošina esošais mikrouzņēmuma nodoklis, kurš ļauj izmaksāt tā darbiniekiem līdz 720 eiro mēnesī uz rokas, kamēr līdzvērtīgo sociālo apdrošināšanas izdevumu gadījumā parastā SIA darbiniekam spīd tikai minimālā alga – 430 eiro bruto, nedaudz virs 300 eiro uz rokas.
Kā nosūtīt uz biržu 32 tūkstošus
Runā, ka finanšu ministram Jānim Reiram sen nepatīk mikrouzņēmumi. Taču Ziņojums Nr. TA-1643 "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" pārsteidz ar savu kanibālisko loģiku.
Dokumentā teikts:
"Saskaņā ar VID informāciju MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem. Lai gan MU skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties (2019.gadā par aptuveni 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), tomēr joprojām MU nodarbināti 8% (informācija par 2019.gada 4. ceturksni) no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. MU īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs (ēku tīrīšana, ielu slaucīšana, dizaina pakalpojumi, konsultācijas u.tml.). Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no MU apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," ziņo Finanšu ministrija.
Un secina: "mikriņiem" zem Latvijas saules nav vietas. Kā nodarbinātības forma tie nevar tikt izmantoti. Maksimums iespējamā – atstāt "cilvēkus-uzņēmumus", tātad katrā no tām var būt tikai viens darbinieks. Viņš būs gan īpašnieks, gan direktors, gan viss pārējais.
Visi pārējie ir… jāatlaiž. "Lai nepakļautu sociālās neaizsargātības riskiem."
Bet vai atlaišana nav tā pati neaizsargātība? Uz ielas piedāvāts izmest 32 059 cilvēkus (40% nodarbināto šobrīd ir mikrouzņēmumos), un vēl tikpat daudz pāries algoto darbinieku statusā. Bet kā?
Ministra lielais lēciens
Saskaņā ar ieceri mikrouzņēmumu ienākumiem brīnumainā kārtā jāpieaug vismaz divas reizes. Jo standarta nodokļa slogs uz algu – tas ir papildu eiro katram eiro, kas tiek izmaksāts uz rokām. Lai samaksātu apkopējai 720 eiro standarta algā mikrouzņēmumā, uzņēmējam jāpelna 1440 eiro. Tātad jāatdod viss savs neto apgrozījums (720 eiro – tie, kā mēs atceramies, ir 70% "mikriņa" izdevumu) un vēl kaut kur jāpaņem papildu 40%. Ko nu 40% - pat vairāk: jo arī valstij jāsamaksā divreiz vairāk apgrozījuma nodoklī.
Varbūt mēs visi kaut ko nezinām un Latviju gaida liels kāpums telpu tīrīšanā un citos mazkvalificētos darbības veidos, kurus šobrīd "velk" mikrouzņēmumi? Vai arī deklarētās sociālās apdrošināšanas pieauguma vietā ministra Reira iniciatīva izvērsies kārtējā bezdarba uzliesmojumā un kārtējā emigrācijas vilnī? Anglijā 800 mārciņas vispār ir neapliekamais minimums. Taču par minimumu nākamajā rakstā.
Īsumā par mikrouzņēmumiem 2021. gadā
- Pieļaujamais darbinieku skaits – viens (piecu vietā)
- Nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro – 25% (iepriekš limits bija 40 tūkstoši un 15%)
- Nodokļa likme apgrozījumam virs 20 tūkstošiem eiro – 25% no 20 000 eiro un 40% no pārsnieguma summas (iepriekš 20% no summas virs 40 tūkstošiem eiro gadā).
- Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par katru darbinieku – 170 eiro mēnesī. Ja mikrouzņēmuma nodoklis nenodrošina šādas summas iemaksu, tā vienalga ir jāsamaksā papildus kā sociālā iemaksa.
• Prognozējamais bezdarbnieku skaits – 32 059 cilvēki, 40% no šobrīd nodarbinātajiem mikrouzņēmumos.
