RĪGA, 2. septembris — Sputnik, Dmitrijs Prokopenko. Piekritēju zaudējums procentuālā attiecībā ir milzīgs: no nepilniem 51% partija noslīdējusi līdz nepilniem 17%. Absolūtajos ciparos tas atgādina totālu sakāvi – trīs gadu laikā 127 tūkstošu piekritēju vietā partijai palikuši 28 811 – par 98 tūkstošiem mazāk. Četri cilvēki no pieciem, kuri atnāca uz vēlēšanām un atbalstīja "Saskaņu"2017. gadā, šogad nav nākuši vispār vai izraudzījušies citas partijas.
2019. gada 4. martā es stāstīju: "Un noslēgumā: nākamajās vēlēšanās Rīgā "Saskaņa" kaut ko saņems (uz to pašu krievu vēlētāju rēķina, kas visu piedod), taču mazāk nekā iepriekšējās (jo latviešu tautības "Saskaņas" atbalstītāji pagaisīs tajos pašos korupcijas skandālos) un pāries opozīcijā. Pie varas tiek visi, kas par to sapņojuši pēdējos 10 gadus. Viss, beigas! Desmit gadi pie varas. Vai būs, ko atcerēties vēl pēc 10 gadiem? Atcerēsimies, ka tik slikti vēl nebija. Atcerēsimies izremontētos bērnudārzus un skolas... Tomēr tagad tajās skolās mācīs pavisam ko citu un citā valodā."
"Saskaņas" krahs
Apmēram tā jau notika. "Saskaņas" krahs sākās drīz pēc 2017. gada triumfa. Kad tika izsludināta "reforma", kas iznīcināja vidējo izglītību krievu valodā, "Saskaņas" līderi nevis uzņēmās vadību cīņā pret to vai vismaz piedalījās cīņā, patiesībā nolēma cīņu sabotēt.
Vēlētāju skaits, kas balsoja par latviešu partijām, no 2017. līdz 2020. gadam nav pieaudzis. Vēl vairāk, tas pat mazliet krites – no 120 tūkstošiem 2017. gadā līdz 107 tūkstošiem 2020. gadā. Patiesībā mēs redzam, ka gandrīz 45 tūkstoši balsu par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" un 26 tūkstoši balsu par "Jauno Vienotību" cēlušies pēc balsu sadalīšanās starp citām partijām, kas pārsvarā orientējas uz latviešu vēlētāju. Abas partijas "nokodušas" pa 10 tūkstošiem balsu no galvenā zaudētāja latviešu laukā – partijas JKP.
Tomēr kopā viņi nodrošinājuši sev vairāk nekā 60% visu vēlētāju balsu. Uz kā rēķina? Galvenokārt tāpēc, ka 66 tūkstoši bijušo "Saskaņas" vēlētāju vienkārši palika mājās un nebalsoja.
Paskatīsimies uz datiem. 2017. gadā krievu vēlētāja vienīgā izvēle patiesībā bija koalīcija "Saskaņa"/GKR, bet tagad – piecas partijas. Pati "Saskaņa", partija "Gods kalpot Rīgai", kas piedalījās vēlēšanās atsevišķi, Latvijas Krievu savienība, "Alternatīva" un "Jaunā saskaņa". Pēdējā pēc būtības ir "vecās" "Saskaņas" spoileris, tomēr ar spoilera lomu tā tika galā lieliski – kapitalizēja gandrīz trīs tūkstošus balsu – 1,7%.
Partija "Alternatīva", ieguldot manāmu naudu reklāmā, pamanījās piesaistīt divkārt vairāk – 5163 cilvēkus, jeb 3,03% balsu. Manuprāt, šīs partijas galvenā problēma ir ideoloģijā. Absolūti nav saprotams, ar ko jaunā "Alternatīva" atšķiras no vecās "Saskaņas".
5% barjeru pārvarēja LKS un GKR. Partijas saņēma 11 112 (6,52%) un 13 162 (7,72%) balsu.
Trīs problēmas
GKR ideoloģiju var īsi raksturot ar frāzi "Saskaņa, kas nesvin 9. maiju". Partiju lielā mērā veido Rīgas ierēdņi un valsts iestāžu darbinieki, viņu skaits nav mazs, tāpēc sasniegts tāds rezultāts. Tomēr nav redzamas nekādas tālākas izaugsmes perspektīvas.
LKS vēlēšanās Rīgā startēja pirmo reizi no 2009. gada, kad strādāja ar veco nosaukumu PCTVL un saņēma tikai 2,7% balstu. Tagadējie 6,5% šajā fonā ir manāms panākums. No ideoloģijas viedokļa LKS ir minimālas pretrunas: krievu valodā runājošās minoritātes aizsardzība – partijas galvenais deklarētais mērķis.
Tomēr būtu pārspīlēti teikt, ka LKS stāvoklis un perspektīvas ir rožainas. Redzamas trīs problēmas. Lai arī kandidātu sarakstā ir daudz jaunu personību, pēc plusu un izsvītrojumu aprēķina domē nonākusi tā pati komanda, kas strādāja valdībā 2000. gadu sākumā. Protams, tie ir kārtīgi cilvēki, pieredzējuši komandas spēlētāji, tomēr nav iespējams iedomāties partijas nākotni bez jaunu darbinieku panākumiem.
Otrā problēma – ilggadējas iebiedēšanas, diskriminācijas un "krievu radikāļu" apkarošanas politikas rezultātā manāma vēlētāju daļa vienlīdzības prasību jau uzskata par radikālismu, vārdu "krievu" partijas nosaukumā – par nacionālismu.
Trešā problēma ir globālāka un kopīga visiem vēlēšanu dalībniekiem. Neskatoties un kvantitatīvu piedāvājuma pieaugumu, 66 tūkstoši bijušo "Saskaņas" vēlētāju nav ieraudzījuši sirdij tuvu variantu.
Uz vēlēšanām neaizgāja vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku – vairāk nekā nobalsoja. Nav saprotams, kas varētu piespiest šos cilvēkus pamest "aktīvā dīvāna boikota" pozīciju, pāriet pie viedokļa "reizi dažos gados aizstaigāšu līdz vēlēšanu iecirknim". Tas, kam tas izdosies, saņems savās rokās uzvaru visās vēlēšanās Rīgā.
