RĪGA, 29. februāris — Sputnik. Vairāki tiesību eksperti norāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) kļūdaini nosaukusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datumu – vēlēšanām patiesībā jānotiek nedēļu vēlāk, nevis 25. aprīlī, bet gan 2. maijā. Tomēr CVK neplāno neko mainīt, vēsta TV3.
Saskiaņā ar RD atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas - 25. februāra.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars atzīmēja, ka vēlēšanām jānotiek nedēļu vēlāk – 2. maijā, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu termiņu jāsāk skaitīt dienu vēlāk, no nākamās dienas pēc likuma stāšanās spēkā.
"Termiņu, kuru skaita mēnešos, sāk skaitīt nākamajā dienā pēc tā notikuma sākuma, kas ir likuma spēkā stāšanās. Un tad divi mēneši beidzas 26. aprīlī, un pirmā sestdiena ir 2. maijs," saka Pastars.
Tomēr CVK paskaidroja, ka ārkārtas vēlēšanu datums ir izraudzīts tā, kā to nosaka domes atlaišanas likums.
"Mēs domājam, ka jāskaita dienas šādi. Protams, [var būt] dažādi viedokļi. Šie ir mūsu argumenti. Tad jau var arī tālāk skatīties, vai kāds nepiekrīt – argumentēt savādāk. Bet šobrīd CVK neplāno atkāpties no šī lēmumam," teic iestādes vadītāja Kristīne Bērziņa.
Saeimas juristi par noteikto vēlēšanu datumu komentārus nesniedz, norādot, ka tā ir CVK atbildība.
Toties Pastars ir pārliecināts, ka notikušais grauj uzticību vēlēšanu procesam.
"Man liekas, ka vēlēšanu gadījumā nav labi, ka ir jebkāda veida diskusijas par to, kas ir īstā diena. Un vēl jo vairāk, kad juristi sāk skaitīt dienas un viņiem ir atšķirīgi viedokļi. Tā nav labākā prakse, ko izdarīt vēlēšanu gadījumā.
Es gan nedomāju, ka jebkādas diskusijas šajā jautājumā varētu būt pamats vēlēšanu apšaubīšanai. Jo, ja vēlētāju griba būs izteikta, es teiktu, ka šis nav kritiskākais jautājums, lai varētu atcelt vēlēšanas pēc tam," teica Pastars.
Pie tam CVK atgādināja, ka komisijas lēmumus iespējams apstrīdēt tiesā.