Analītiķi uzskata, ka Krievijas un Ķīnas militārās attīstības līmenis met izaicinājumu pasaules kārtībai, kurā vadošo lomu spēlē Rietumi. Lai saglabātu līdera vietu, Vašingtona plāno visiem spēkiem bremzēt Maskavu un Pekinu. Par to, kā amerikāņi iecerējuši rīkoties, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Bez importa
Krieviju un Ķīnu Valsts departaments uzskata par gandrīz līdzvērtīgiem sāncenšiem, kuri kaitē nacionālajai drošībai. Tāpēc esot "jāstājas pretī viņu mēģinājumiem veidot pasauli, kas neatbilst mūsu vērtībām un interesēm".
"Jārada pēc iespējas vairāk šķēršļu mūsdienīgo tehnoloģiju un bruņojuma nodošanai Krievijai un Ķīnai, ko iespējams izmantot militāriem un vardarbīgiem mērķiem, - teikts departamenta pārskatā. – Ir jānostiprina nacionālie eksporta kontroles pasākumi, jāpārrauga ārvalstu investīcijas, jākontrolē vīzu pieteikumi. Bez tam diplomātiskā ceļā jāpārliecina citas valstis atturēties no sadarbības ar mūsu sāncenšiem."
Tā amerikāņi rīkojas jau dažus gadus. Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā Parīze Vašingtonas spiediena dēļ pēdējā brīdī atteicās atdot Krievijai abus jau apmaksātos "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus. Pēc 2014. gada ASV dara visu iespējamo, lai Maskava nesaņemtu aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas un produkciju, arī darbgaldus.
Vācu kompānija Rheinmetall, kas no 2011. gada būvēja modernu militārās apmācības centru netālu no Ņižņij Novgorodas, 2014. gadā, valdības spiesta, pārtrauca darbus. Tiesa, jau nākamajā gadā apmācību objekts tika atklāts – Krievija to pabeidza pati.
Protams, sankcijas ietekmēja ražošanas ķēdītes Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā, tomēr galu galā krietni stimulēja vietējo analogu ražošanu un mudināja pavērsties uz austrumiem tirdzniecības partneru meklējumos.
"Domāju, nākamā rindā ir Dienvidlkoreja, ar ko mums saglabājies labs preču apgrozījums, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Viņi mums cita starpā pārdod aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas. ASV par to ir greizsirdīgas. Lieta tāda, ka Vašingtona "noslauc" visas Dienvidkorejā tapušās mūsdienīgās militārās izstrādes. ASV aizsardzības rūpniecības kompleksā 7-10% inovāciju pieder Korejai."
Eksperts uzskata, ka Vašingtona piespiedīs Seulu likvidēt vai būtiski ierobežot sadarbību ar Maskavu. Turklāt amerikāņi turpinās "nozāģēt" nedaudzos palikušos Krievijas tehnoloģiskos sakarus ar ES valstīm. Visus nepaklausīgos, pēc Sudakova domām, sodīs ar sankcijām, jo Baltais nams nav radis uzskatīt savus sabiedrotos par patstāvīgiem spēles dalībniekiem pasaules arēnā.
Zenītraķešu epopeja
Valsts departamenta pārskata autori apgalvo, ka Krievijas militārā attīstība ir tieši saistīta ar bruņojuma tirdzniecību: "Pārdodot ārvalstīm militāro tehniku, Maskava saņem naudu savas armijas ekipēšanai un perspektīvu aizsardzības tehnoloģiju attīstībai. Militārais eksports ir stratēģiski svarīga nozare Krievijā. Kaitējums tam būtiski bremzēs viņu attīstību." Tātad vajag izjaukt Krievijas aizsardzības līgumus ar citām valstīm un izspiest Maskavu no pasaules bruņojuma tirgus.
Nav grūti saprast, cik neapmierināta bija Vašingtona par to, ka Turcija nopirka Krievijas zenītraķešu sistēmas S-400 – Turcija tomēr ir ASV sabiedrotais NATO. Ankaras un Maskavas darījums radīja īstu kritikas lavīnu no Baltā nama puses. ASV vadība vēstīja, ka Turcija tiks izslēgta no piektās paaudzes iznīcinātāja F-35 programmas. Republikas prezidents Redžeps Erdogans nepakļāvās šantāžai un noslēdza darījumu. Vašingtona slēpa aizvainojumu un noteikti vēl atgādinās Ankarai tās "nepaklausību".
Tikpat ASV kritizē Indiju. 2018. gada oktobri Maskava un Deli ir vienojušās par piecu S-400 pulka kompleksu piegādi vairāk nekā piecu miljardu dolāru vērtībā. Maijā ASV valsts sekretāra palīga Dienvidu un Centrālāzijas lietās pienākumu izpildītāja Eliza Velsa informēja, ka Kongress "joprojām pauž nopietnas bažas" par to, ka Maskava no tā gūs peļņu. Viņa izteica mājienu: ja Ņūdeli iepirks Krievijas ZRS, par tālāku ASV pretgaisa aizsardzības kompleksu pārdošanu Indijai nevar būt ne runas. 2018. gadā tāds arguments deva iespēju Vašingtonai izjaukt līgumu par S-400 pārdošanu Saūda Arābijai.
Līgums ar Indonēziju
Amerikāņi vēl aizvien cer, ka nepieļaus 11 iznīcinātāju Su-35E piegādes Indonēzijai. Darījums tika noslēgts 2018. gada februārī par 1,1 miljardu dolāru. Aptuveni mēnesi pirms līguma noslēgšanas Džakartā ar oficiālu vizīti ieradās ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss. Viņš atgādināja par likumu CAATSA ("Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") un piedraudēja, ka Indonēzijas Gaisa spēkos ekspluatētās amerikāņu lidmašīnas paliks bez rezerves daļām. Pie tam Metiss apsolīja: ja Indonēzija atteiksies no darījuma, tā saņems lietotus amerikāņu iznīcinātājus F-16.
Līgums tomēr tika parakstīts. Tad Vašingtona sāka atklātu šantāžu un piedraudēja Džakartai, ka sāks sniegt materiālu atbalstu opozīcijai. Īsāk sakot, "ja nedarīsiet tā, kā jums saka, sarīkosim pie jums krāsaino revolūciju".
ASV sankciju pēdējā pakete pret Krievijas militāro eksportu stājās spēkā šī gada 20. februārī. Runa bija par kodolieročiem, raķešu sistēmām un bezpilota lidaparātiem.
"ASV vadības lēmumi par militārās produkcijas eksporta ierobežojumiem Krievijai ir negodīgas konkurences izpausme, - žurnālistiem toreiz paziņoja Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības komitejas loceklis Francis Klincēvičs. – Mūsu valsts ir pašpietiekama aizsardzības jomā, un Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss tādēļ necietīs. Mēs vienmēr atradīsim, ar ko sadarboties starptautiskajā līmenī."
Savaldīt Ķīnu
Tāda pati ir ASV politika arī attiecībās ar Ķīnu. Cita starpā Vašingtona izjauca Ukrainas dzinēju būves uzņēmuma "Motor Sič" pārdošanu Ķīnas kompānijai Beijing Skyrizon Aviation. Martā Ukrainas Antimonopola komiteja (UAMK) oficiāli informēja, ka darījums ir aizliegts. Lēmumu pieņēma Vladimirs Zeļenskis, ņemot vērā ķīniešu "potenciālos likumpārkāpumus" un "ar to saistītās ģeopolitiskās problēmas".
Jau 2017. gada maijā Ukrainas vicepremjers Stepans Kubivs paziņoja, ka "Motor Sič" sadarbībā ar "Beijing Skyrizon Aviation Industry Investment Co" uzbūvēs Čuncinā aviācijas dzinēju rūpnīcu. Bez tam Ķīnas kompānija vienojās par "Motor Sič" akciju kontrolpaketes iegādi, par to apsolot investīcijas ražošanas attīstībā 250 miljonu dolāru apmērā.
Vašingtona tūlīt cēla trauksmi. Situācija ap uzņēmumu krasi saasinājās. 2019. gada vasarā ASV Aizsardzības ministrija nāca klajā ar pārskatu par to, ka Ķīna vēlas pārvērst savus Bruņotos spēkus par pirmklasīgu militāro mašīnu, lai konkurētu ar amerikāņiem visā pasaulē un, iespējams, iebruktu Taivānā. Pēc tam Baltais nams iesaldēja militārās palīdzības programmu Ukrainai par 391 miljonu dolāru.
Drīz vien Kijevā ar oficiālu vizīti ieradās ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. Viņš paziņoja, ka "Motor Sič" ir "ne tikai Ukrainai, bet arī ASV, Eiropai, Japānai, Austrālijai, Kanādai un citām valstīm aktuāls jautājums". Kijeva nekavējoties nostājās miera stājā.
Dažas dienas vēlāk Ukrainas Drošības dienests ierosināja izmeklēšanu pret "Motor Sič" aizdomās par "iespējamu diversijas gatavošanu un valsts nodevību uzņēmumā". Galu galā darījums tika izjaukts un būtiski kaitēja Kijevas un Pekinas attiecībām.
