RĪGA, 25. augusts — Sputnik. ASV un to sabiedrotie pastiprina izlūkošanu un destruktīvu rīcību citu valstu kibertelpā, informēja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Oļegs Hramovs, vēsta RIA Novosti.
"Bet no otras puses, apgalvo, ka Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna ir galvenie kiberapdraudējuma avoti," O.Hramovs norādīja intervijā avīzei "Argumenti un fakti".
Drošības padomes amatpersona konstatēja, ka ASV ar tādām metodēm "mērķtiecīgi rada ainu medijos", kuras mērķis ir pasaules sabiedrības acīs attaisnot jebkādus tālākos soļus, tostarp – arī vardarbību.
Viņš atzīmēja, ka informācijas sfērā notiekošās konfrontācijas mākslīgas saasināšanas rezultātā aug spriedze starptautiskajās attiecībās, tiek bremzēta pasaules ekonomikas attīstība ar sankciju starpniecību, turklāt tiek grauta uzticēšanās digitalizācijas procesiem kopumā.
"Tādos apstākļos nepārsteidz valstu centieni panākt digitālo pašpietiekamību. Tie izriet no nepieciešamības nodrošināt valsts suverenitāti digitālajā ērā," akcentēja Hramovs.
Pēc Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieka vārdiem, ASV ir saistītas ar lielāko daļu kiberuzbrukumu pasaulē.
"Amerikāņi ar vērā ņemamu pārsvaru ieņem līdera vietu kaitīgās darbības statistikā: laikā no 2016. līdz 2019. gadam – no 40% līdz 75%, saskaņā ar kaitīgās ietekmes tipu," viņš teica.
Hramovs atgādināja, ka Krievijai minētais rādītājs piešķirts 2-7% apmērā.
"Šie Rietumos neafišējamie, tomēr atklātā piekļuvē publicētie dati uzskatāmi demonstrē ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam, ka tēze par Krievijas totālajiem draudiem kibertelpā ir absolūti nepamatota," uzsvēra "Argumenti i fakti" sarunbiedrs.
ASV centieni ar dažādiem izdomātiem ieganstiem audzēt savas kiberuzbrukumu iespējas Krievijai pieprasa aizsardzības pasākumus no Maskavas puses, uzskata Hramovs.
"Piemēram, starp nesenajām šāda veida akcijām var minēt faktu par nepamatotām apsūdzībām Krievijai par kiberuzbrukumiem Gruzijas valsts iestādēm un medijiem 2019. gada oktobrī," viņš pastāstīja.
Tieši tāpat, pēc viņa vārdiem, "tika sacelts troksnis arī ap "necilvēcīgajiem" uzbrukumiem Čehijas veselības aprūpes iestādēm, kas iesaistītas cīņā ar koronavīrusu". "Krievu hakeriem" mēģina piedēvēt centienus iegūt piekļuvi Covid-19 vakcīnas izstrādātāju tīkliem ASV, Lielbritānijā un Kanādā," viņš piezīmēja.
Par atsevišķu tēmu Hramovs uzskata izdomāto Krievijas ietekmi ASV vēlēšanās, piemēram, izmantojot informācijas tehnoloģijas. "Šī problemātika kļuvusi par pastāvīgu tēmu amerikāņu politiskās elites grupu saasinātajā konfrontācijā," konstatēja DP sekretāra vietnieks.
Viņš atgādināja, ka ASV prezidents Donalds Tramps deva rīkojumu veikt slēptu kiberuzbrukumu Krievijas Interneta pētījumu aģentūrai, ko ASV specdienesti, neuzrādot pierādījumus, apsūdzēja par "iejaukšanās" informācijas izplatītāju.
"Šī uzbrukuma faktu Donalds Tramps atzina publiski nesenajā intervijā izdevumam Washington Post," pievērsa uzmanību Hramovs.
Pie tam, saskaņā ar nesen publicētajiem datiem, 2018. gadā ASV prezidents piešķīra COP paplašinātas pilnvaras uzbrukuma operāciju īstenošanai kibertelpā, ieskaitot pretinieka infrastruktūras izsišanu no ierindas, piezīmēja DP amatpersona.
Viņš pauda pārliecību, ka šie fakti prasa aizsardzības pasākumus saskaņā ar Krievijas Federācijas informatīvās drošības doktrīnas nostādnēm un Krievijas likumdošanas normām.
