RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Ceturtdien, 20. augustā, notika Eiropas Savienības Padomes Šarla Mišela un KF prezidenta Vladimira Putina telefona pārrunas, vēsta RIA Novosti.
Kremļa preses dienestā norāda, ka Mišels, saskaņā ar vienošanos, informēja Putinu par 19. augustā notikušā Eiropas Savienības ārkārtas samita rezultātiem, kurš bija veltīts notikumiem Baltkrievijā.
Zināms, ka ES ārkārtas samitā, kurā piedalījās Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, tika pieņemts lēmums neatzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, kurus izsludināja Baltkrievijas varasiestādes. Tāpat ES nolēma ieviesta sankcijas pret "ievērojamu skaitu to cilvēku, kas ir atbildīgi par vardarbību republikā un falsifikāciju vēlēšanās".
Neskaitot minēto, Eiropas Savienība pauda gatavību "pavadīt mierīgu varas pāreju" Baltkrievijā un aicināja Minsku rast nevardarbīgu izeju no radušās situācijas.
Krievijas prezidents sarunā ar ES Padomes priekšsēdētāju paziņoja par spiediena uz Baltkrievijas vadību un iejaukšanās no ārpuses tur notiekošajos iekšējos procesos neproduktivitāti.
Taču abas puses apstiprināja, ka pēc iespējas drīzāka situācijas normalizācija Baltkrievijā atbilst gan Krievijas, gan Eiropas Savienības interesēm.
Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis saskata "tiesiskuma handikapu" (iespēju nevienlīdzību) ES pozīcijā attiecībā uz situāciju Baltkrievijā.
Peskovs paskaidroja, ka Kremlis turpina konsekventi skaidrot sarunas biedriem Maskavas pozīciju par ārējas ietekmes nepieļaujamību uz notikumiem Baltkrievijā.
Atgādināsim, ka Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.
Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.
