RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Ja Lietuvai neizdosies vienoties ar pārējām Baltijas valstīm par BelAES elektroenerģijas boikotēšanu, tā var aiziet no Nord Pool Spot biržas, par to paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns, vēsta portāls 15min.lt.
"Ir arī citi pasākumi, kuri ir visnotaļ radikāli, taču saistīti ar alternatīvām tirdzniecības platformām, piemēram, Polijā," paziņoja Vaičūns.
Pēc ministra sacītā, šis scenārijs domāts ārkārtējam gadījumam – ja nekādā veidā neizdosies nodrošināt BelAES elektroenerģijas boikotu. Vaičūns pauda cerību, ka "šādi lēmumi Lietuvai nebūs nepieciešami".
Saskaņā ar Litgrid datiem, šobrīd caur Nord Pool Spot biržu Lietuvā tiek īstenoti 80% tirdzniecības darījumu, elektroenerģijas iegāde caur biržu nodrošina zemāku cena patērētājiem, jo birža darbojas pēc dažādu cenas zonu principa. Dažus politiķus pārsteidza Vaičūna paziņojums.
"Atklāti atzīstos, man tas kļuva par jaunumu," sacīja parlamenta Enerģētikas un harmoniskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Virgils Poderis.
Tomēr viņš paskaidroja, ka, tirgojot elektroenerģiju ar Nord Pool biržas starpniecību, Lietuva riskē iegādāties Baltkrievijas elektrību, jo, ja Latvija ielaidīs Krievijas, un līdz ar to arī Baltkrievijas elektroenerģiju, tās tirdzniecība notiks Latvijas zonā, un no turienes uz Lietuvu tā dosies jau kā Latvijas elektrība.
Cits parlamenta komisijas loceklis Daiņuss Kreiviss paziņoja, ka, ja latvieši neatteiksies pirkt Baltkrievijas elektrību, Lietuvai var neatlikt nevienas citas izejas, kā vien aiziet no biržas, un tā būs "izlēmīga atbilde Latvijai, kura, redzot mūsu nelaimi, cenšas nopelnīt uz tās rēķina".
Savukārt Lietuvas Nacionālās enerģētikas asociācijas eksperts Rīts Staseliss uzskata, ka iespējamā aiziešana no biržas iedragās visu Lietuvas enerģētiskas stratēģiju. Pēc viņa sacītā, elektroenerģijas tirdzniecības sistēma Polijā nav tik caurspīdīga, kā Nord Pool Spot – piemēram, šī valsts ierobežo elektrības importu.
Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.
Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija, taču ne Latvija un Igaunija.
Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025. gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Tajā Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju no BelAES, savukārt Lietuva – to tiesības pirkt šo elektroenerģiju.
Tāpat tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas.
Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un importētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.
Taču šādu līguma variantu izkritizēja Lietuvā – konservatīvā partija un pat valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzskata, ka tas negarantē BelAES elektroenerģijas nokļūšanas aizliegumu Lietuvā. Lietuvas valdība pagaidām nav apstiprinājusi šo dokumentu.
Uz pēc iespējas ātrākas vienošanās parakstīšanas uzstāj enerģētikas ministrs. Viņš brīdina, ka reģionāla līguma trūkuma gadījumā valstis nespēs saņemt Eiropas Komisijas atbalstu un līdzfinansējumu 75% apmērā no kopējās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem projekta vērtības.
