RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen nosūtīja Vašingtonai oficiālu piedāvājumu izvietot Baltijas republikā daļu amerikāņu karaspēku, kuri, pēc prezidenta Donalda Trampa lēmuma, tiks izvesti no Vācijas domstarpību par Berlīnes aizsardzības izdevumiem dēļ. ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības jautājumos Roberts Obraiens pēcāk paziņoja, ka šiem spēkiem jābūt izvietotiem tuvāk NATO austrumu robežām, lai novērstu "iespējamo Krievijas agresiju".
Šie vārdi ir kā mūzika latviešu ierēdņu ausīm, raksta National Interest Masačūsetsas Tehniskās universitātes valsts politikas un organizācijas profesors Hārvijs Sapoļski. Izdzirdot, ka ASV grasās pārmest savus spēkus tālāk uz austrumiem, Baltijas republikas vadība uzreiz piedāvāja apmaksāt daļu ar izvietošanu saistīto izdevumu. Citas Baltijas valstis var sekot viņas piemēram. Polija jau uzsākusi pārrunas.
Taču amerikāņu karaspēku izvietošana tuvāk Krievijas robežām, nevis to nosūtīšana atpakaļ uz Savienotajām Valstīm būtu kļūda, uzskata Sapoļski. ASV nav izdevīgi atrasties starp āmuru un kalvi - sabiedrotajiem un agresīvo Krieviju - savdabīgās lamatas var kļūt par provokāciju, kuras dēļ ASV tiks ievilktas karā, viņš uzskata.
Sapoļski atsaucas uz aukstā kara pieredzi, kad ASV izvietoja vairāk nekā 300 tūkstošus karavīru Austrumeiropā, tādējādi aizstāvot to no PSRS "ekspansijas". Pēc viņa domām, toreiz tas bija pamatoti, jo Otrā pasaules karā nomocītā Eiropa kļuva pārāk vāja, lai savaldītu PSRS bez Amerikas spēkiem, kuri stāvēja starp to un padomju tanku divīzijām. Tolaik šī stratēģija strādāja, aukstais karš beidzās, un Eiropa, pateicoties Amerikas aizsardzībai, kļuva plaukstoša, raksta viņš rakstā.
Šodien situācija ir cita, norāda Sapoļski: ES ietilpst gan Baltija, gan bijušās Varšavas līguma dalībvalstis, ES IKP ir 10 reizes lielāks par Krievijas, iedzīvotāju skaits – 3,5 reizes. Baltija nevar pati pretoties KF konflikta gadījumā, taču kopējiem Eiropas spēkiem to ir viegli nodrošināt.
Autors norāda: ASV izmantoja stratēģiju atrasties aiz savu sabiedroto mugurām Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Otrā pasaules kara laikā Eiropas sabiedrotie ASV un PSRS novājināja vācu karaspēkus vēl pirms tam, kad amerikāņi tika iesaistīti tiešā veidā. Salīdzinot ar citiem Otrā pasaule kara dalībniekiem, ASV ir pozitīva pieredze (kā arī Pirmajā pasaules karā).
Šodien Eiropai būs daudz vienkāršāk turēt aizsardzību pret Krieviju konflikta gadījumā, pārliecināts Sapoļski. ASV nav nepieciešamības aizstāvēt Eiropu, Vašingtonai nav jāsūta karaspēki uz Latviju vai Poliju. Šīm valstīm ir jālūdz palīdzība Francijai, Lielbritānijai un Vācijai. Savukārt amerikāņiem ir jādodas mājās.
Raksta nobeigumā autors norāda, ka ASV izglāba Eiropu trīs reizes pēdējā gadsimta laikā, savukārt šoreiz, ja Vašingtonā nesēž muļķi, Savienotajām Valstīm jānovēro situācija no attāluma.
