RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums šogad draud ar budžeta deficītu miljoniem, iespējams, pat miljardiem eiro apmērā, vēsta Neatkarīgā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, šā gada pirmā puse beigusies ar 131,4 miljonu eiro deficītu valsts budžetā. Valsts pārtērējusi 232,8 miljonus eiro, bet pašvaldības ietaupījušas 101,4 miljonus.
Budžets kā orientieris
Noapaļoti rēķinot, valdība plānoja šogad saņemt 9,9 miljardus eiro un iztērēt mazliet vairāk nekā 10 miljardus eiro. Faktiskie zaudējumi 232,8 miljonu apmērā divkārt pārsniedz visam gadam atļauto deficītu
Formāli līdz pat gada beigām nebūs pamata apgalvot, ka valdība nepilda gada budžeta likumu, jo var apsolīt, ka valsts ieņēmumi gada otrajā pusē būs lielāki nekā pirmajā pusē, taču neko tādu neviens nesola un negaida. Drīzāk, valsts budžeta likums vairs nav likums, bet gan orientieris, kas ļauj izsekot pandēmijas izraisītās izmaiņas naudas plūsmās.
Tradicionāli gada finanšu rādītāju novērtēšanai tiek izmantoti iepriekšējā gada rādītāji tajā pašā laika periodā. Finanšu ministrija atgādina, ka pagājušā gada pirmajā pusē valsts nopelnījusi par 679,2 milj. eiro vairāk nekā bija plānots. Tādā salīdzinājumā budžeta bedre šī gada pirmajā pusgadā sasniedz 810,6 miljonus - vismaz tik daudz naudas valdībai jāatrod virs plānotajiem ieņēmumiem, lai budžeta bedri izlīdzinātu gada otrajā pusē.
No pērnā gada pirmajā pusē sakrātās naudas kalna valsts ievēlusies iztrūkuma bedrē, kas tagad izskatās pavisam maza – 63,2 miljoni eiro. Vismaz tā dziļumā. vispārējā valdības sektora faktisko finanšu deficītu 2019. gadā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde. Šis rādītājs neatbilst pilnā mērā kopbudžeta deficītam, taču rādītāji ir pietiekami tuvi un ļauj paredzēt, ka šogad valdība iztērēs apmēram par miljardu eiro vairāk, nekā spēs savākt no iekšējiem un ārējiem avotiem.
Kā kritušies ieņēmumi
Valsts ieņēmumus veido trīs lielas sadaļas. Galvenā – nodokļu ieņēmumi: 2020. gada pirmajā pusgadā tie sastādīja 4,17 miljardus eiro – par 98,8 miljoniem mazāk, nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā.
Nākamā sadaļa ir ārvalstu palīdzība 735,5 miljonu eiro apmērā, kas no pagājuša gada pirmajā pusē saņemtās summas atpaliek par 264,1 miljonu. Samazinājums rāda, kā tuvojas beigas Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodam, t.i., uz šo periodu ieplānotajai finanšu palīdzībai Latvijai. Tomēr nav izslēgts, ka tieši pirms perioda beigām Latvijai pienākošos maksājumu savāksies vairāk un valsts finanšu 2020. gada bilance tiks padarīta mazāk bēdīga.
Trešā ieņēmumu sadaļa – nenodokļu ieņēmumi, un šeit ieņēmumi bija kaut par 9,7 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Par vismaz vienu pieauguma avotu Finanšu ministrija nosauc noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.
Izdevumu struktūra
Pirmajā pusgadā valdība iztērēja par 430,4 miljoniem eiro vairāk, nekā pagājuša gada pirmajā pusē. Izdevumu pieaugums saistīts ar Covid-19. Pandēmijas dēļ valsts bija spiesta palielināt subsīdijas un dotācijas par 209,2 miljoniem eiro un sociālos pabalstus vēl vairāk par 237,7 miljoniem eiro. No tiem mazākā daļa (112,5 miljoni eiro) veltīta pērn apstiprinātajai pensiju indeksēšanai, bet lielākā - sociālajiem pabalstiem (+125,2 miljoni eiro). Dīkstāves pabalstu summa līdz jūnija beigām sasnigusi 46 miljonus eiro.
Saprotams arī bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu summas pieaugums par 25 miljoniem eiro, toties gbrūtāk skaidrot slimības pabalstu izmaksu pieaugumu par 22,1 miljonu eiro valstī ar 1 246 fiksētiem Covid-19 slimniekiem, no kuriem vairumam slimība noritēja vieglā formā. Labākajā gadījumā valsts tā atpirkās no cilvēkiem, kuri bija reāli slimi, bet medicīnisko palīdzību nesaņēma, jo gan valsts, gan privāto medicīnas iestāžu darbs bija gandrīz apturēts, gaidot Covid-19 epidēmiju. Sliktākajā gadījumā atrasti jauni paņēmieni naudas izķeksēšanai no sociālā budžeta ar fiktīvas slimošanas ieganstiem.
Budžeta deficīta pieaugums bremzēts, pateicoties kapitālieguldījumiem pašvaldībās. FM pieļauj, ka tās ir sekas iestāžu pārejai uz attālinātu darba režīmu. Tiesa, pašvaldību ierēdņu sēdēšana mājās nav likusi šķēršļus tam, lai viņi palielinātu savas algas kopā par 14,7 miljoniem eiro (2,4%) salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad viņi gāja uz darbu.
Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts pārvaldes līmeņos ir segta ar valsts aizņēmumiem, kam pašreiz nav nekādu ierobežojumu. Aizlienētās naudas laišana apritē vienādi noder gan IKP, gan valsts ieņēmumu uzturēšanai.
