RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības līderi pēc vairākas dienas ilgām konsultācijām vienojušies par ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi un apstiprināja ilggadējo budžeta plānu. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka tuvāko gadu laikā Latvijai būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro.
Baltijas valstīm pārrunu rezultāti Briselē nozīmē panākumus, Eiropas Savienībai – neveiksmi, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.
"Pārrunas Briselē noslēgušās sekmīgi Baltijas valstīm – tās pierādījušas, ka spēj "izsist" naudu no vadības centra. Cita lieta, ka Eiropas Savienībai pieņemtais lēmums nebūt nav dāvājis panākumus. Vērīgi iepazīstoties ar apstiprinātajiem pasākumiem, kļūst skaidrs, ka Eiropas solidaritātes dēļ ES valstis upurējušas savu stratēģisko attīstību svarīgākajās ekonomikas nozarēs," paskaidroja Nosovičs.
Viņš atgādināja, ka šāvu viedokli pilnā sparā pauž Vācijas mediji.
"Dienvideiropas un Austrumeiropas atbalsta dēļ mazinās revolucionāru tehnoloģisko projektu un inovāciju ieviešanas finansējums. Ilgtermiņa perspektīvā tas ved pie Eiropas stratēģiskās atpalicības no tās globālajiem konkurentiem. Eiropas Savienībai nācās dārgi samaksāt par savas solidaritātes saglabāšanu, kas šogad pārdzīvo kārtējo krīzi," uzsvēra Nosovičs.
Nepieciešamība finansēt Baltijas valstis objektīvi vājina Eiropas Savienību, un ilgtermiņa perspektīvā tas neko labu nedos, piebilda eksperts.
Eiropas Savienības ekonomika būtiski cietusi pēc pasākumiem, ko valstis ieviesa koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Seku likvidācijai paredzēti Eiropas antikrīzes fonda līdzekļi 750 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija šogad prognozē eirozonas IKP kritumu par vairāk nekā 7%, nevis izaugsmi par 1,5% kā gadu iepriekš.
