Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?

© Sputnik / Sergey MelkonovМинистерство финансов
Министерство финансов - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Sagaidāma budžeta ienākumu lejupslīde, tomēr ministrijas neplāno ierobežot izdevumus ne nākamgad, ne 2022. un 2023. gadā. Skaidrs, ka līdzekļus var saņemt no ES vai palielināt nodokļus Latvijā.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība strādā pie 2021. gada budžeta projekta, un pamazām tā aprises kļūst aizvien biedējošākas. Ministrijas nevēlas ierobežot izdevumus, tāpēc, šķiet, runa būs par jaunu nodokļu palielināšanu.

Finanšu ministrijs Jānis Reirs prognozēja, ka šogad Latviju sagaida iekšzemes kopprodukta lejupslīde par 7-9%. Budžeta ieņēmumi saruks par summu no 600 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro no iepriekš ieplānotā līmeņa.

Вход в здание Еврокомиссии в Брюсселе - Sputnik Latvija
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties

Ņemot vērā ieņēmumu mazināšanos, bija pieņemts lēmums, veidojot 2021. gada budžetu, ņemot vērā apjomus, kuri agrāk bija plānoti 2020. gadam.

Tas nozīmē, ka ministrijas nevarēs saņemt finansējumu valdības apstiprinātā vidēja termiņa attīstības plāna ietvaros. Nāksies samazināt projektus un iniciatīvas vai meklēt prioritāro jomu finansēšanas variantus. Pie tam Finanšu ministrija prognozē, ka nākamgad nebūs arī valdības budžeta rezerves, ko būtu iespējams pārdalīt par labu kādai no ministrijām.

Vienīgie programmu finansēšanas varianti – līdzekļi, kas tiks piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku likvidācijai, vai Eiropas Savienības investīciju paketes.

Neskatoties uz pesimistisko skatījumu, ministrijas necenšas ietaupīt. Nākamgad tās vēlas saņemt papildus aptuveni 1,8 miljardus eiro. Tādu pašu izdevumu pieaugumu ministrijas plāno 2022. gada budžetā, bet 2023. gadā tās plāno pieprasīt papildus 2,14 miljardus eiro.

Министр благосостояния Латвии Рамона Петравича  - Sputnik Latvija
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

Secinājumi ir acīmredzami. 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji būs spiesti saskarties ar nodokļu pieaugumu. Jautājums ir par to, kādi nodokļi pieaugs un kādā apmērā. Jau zināms, ka tiek gatavota nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības palielināšana, tā notiks no 2021. vai 2022. gada. Daži eksperti prognozē, ka NĪN summas, ko īpašnieki maksās pēc objektu kadastrālās vērtības pieauguma, varētu pieaugt 2-3 reizes.

Reformas autors ir Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadībā. Tagad, atbildot uz kritiku, ministrs sola, ka jaunās kadastra likmes nestāsies spēkā, pirms nebūs pieņemts lēmums par atbrīvošanu no NĪN par vienīgo mājokli. Bordāns apgalvo, ka TM sagatavojusi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumus, kuri paredz NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, kura kadastrālā vērtība nepāstniedz 100 tūkstošus eiro. Citiem vārdiem sakot, mājoklis, kura kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro, ar nodokli netiks aplikts, bet par nekustamo īpašumu ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro apmērā nodokli nāksies maksāt tikai no summas 20 000 eiro apmērā. Šo principu ierosināts attiecināt arī uz zemes gabalu, uz kura stāv vienīgais mājoklis. Ministrs sola apspriest arī jautājumu par NĪN likmes samazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī zemnieku saimniecībām.

Глава Совета по фискальной дисциплине Инна Штейнбука - Sputnik Latvija
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

Ministra solījumi (it īpaši pirms vēlēšanām) – tas, protams, ir būtisks faktors sabiedrības mieram, tomēr pavisam nesen, šī gada jūnijā dažādu ministriju pārstāvju sapulcē Tieslietu ministrijas iniciatīva par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no NĪN neguva nekādu atbalstu. Nav zināms, vai saņems nākotnē. Kopumā kadastrālās vērtības pieaugums ietekmēs 5-6 dažādus nodokļus.

Zināmā mērā pārsteidz tonis, kādā ministrijās rit diskusijas par nākamajām budžeta aprisēm. Neviens nevēlas taupīt, pie tam visi gatavojas budžeta ienākumu sarukumam. Mundrie izteikumi par palīdzības programmām uzņēmumiem, iepriekš – frāzes par to, ka budžetā ir tik daudz naudas, kā vēl nekad, ir izvērtušās par tukšu grabēšanu. Ir pamats gaidīt, ka rudenī iespējams otrs koronakrīzes vilnis un ar to saistīti karantīnas pasākumi. Skaidrs, ka tas nenāks par labu ekonomikai.

Ziņu lente
0