Par to, kas notiek atmosfērā un kā tas ietekmē dabu, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.
Polārais negaiss
Pērnā gada augustā Ziemeļpola rajonā reģistrēts spēcīgs negaiss – zibens iespēris 48 reizes. ASV Nacionālais meteoroloģiskais dienests pat laida klajā īpašu preses relīzi, kurā atzīmēja, ka visā novērojumu vēsturē tas ir vistālāk uz ziemeļiem reģistrētais negaiss un tāds zibeņu skaits ir patiešām neticams notikums.
Vispirms jāpaskaidro, ka tāda atmosfēras elektrības lādiņu intensitāte raksturīga tropiem, kur saule sasilda Zemes virsmu un paceļ gaisā lielas mitra gaisa masas. Daļiņu berze tajās liek uzkrāties elektrībai. Ziemeļu platuma grādos tas parasti nav iespējams, tāpēc, uzskata pētnieki, negaisa mehānisms Ziemeļpolā bija citāds.
Domājams, atmosfēras vidējos slāņos izveidojās silts un mitrs gaiss. Tas ir globālo klimata pārmaiņu rezultāts, atzīmēja speciālisti. Anomāli siltais laiks, kas izveidojās Arktikā 2019. gada vasarā, paātrināja ledāju kušanu, un dūmi no neredzēti plašajiem mežu ugunsgrēkiem noveda pie tropu negaisa Ziemeļpolā.
Laiks kļūst aizvien karstāks
2014. gadā Kalifornijas universitātes zinātnieki Bērklijā (ASV) izanalizēja mākoņu blīvuma mērījumus un nonāca pie slēdziena, ka šajā gadsimtā atmosfēras elektrisko lādiņu skaits visā pasaulē būtiski pieaugs. Dažos planētas rajonos, piemēram, Savienoto Valstu kontinentālajā daļā – gandrīz uz pusi. Darba autori vērtēja, ka gaisa temperatūras pieaugums par 1 grādu pēc Celsija skalas palielina zibeņu skaitu par 12%.
Jo siltāka atmosfēra, jo vairāk valgmes. Jo mitrāks ir gaiss, jo lielāka ir negaisa iespēja.
Stenfordas universitātes speciālisti izpētīja klimatisko modeļu salīdzināšanas un analīzes globālā projekta (CMIP, projekts tika aizsākts jau 1995. gadā) datus un noskaidroja: pat nenozīmīgas gaisa temperatūras pieauguma gadījumā veidojas apstākļi, kas veicina spēcīgus negaisus. It īpaši pavasarī un rudenī.
Bez tam klimata modeļi prognozē, ka tuvāko gadu laikā ASV austrumu piekrastē augs vētru un tornado risks.
Zibeņu apmaiņa
Pēc Hjūstonas universitātes pētnieku domām, anomālās dabas parādības, arī spēcīgi negaisi un vētras rodas tāpēc, ka sasilšana ietekmē Lorenca ciklu – tas ir process, kurā atmosfēras siltuma potenciālā enerģija pārvēršas par gaisa masu kinētisko enerģiju.
NASA un ASV Aizsardzības ministrijas klimatisko satelītu dati, kas saņemti no 1979. līdz 2013. gadam, ļāva konstatēt, ka siltumapmaiņa un viena enerģijas veida pāriešana otrā paātrinās un tās pārpalikums aizvien ātrāk pārvēršas par vētrām, viesuļvētrām, cikloniem un anticikloniem.
Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta (ASV) meteorologi, kuri risināja šo pašu problēmu, prognozē spēcīgu negaisu un bezvēja dienu skaita pieaugumu. Tas savukārt negatīvi ietekmēs pilsētu dzīvi Zemes ziemeļu puslodē.
Izmantojot klimatisko satelītu un sauszemes staciju datus, zinātnieki konstatēja, ka vidējo platuma grādu atmosfērā uzkrātās potenciālās enerģijas vidējais līmenis samazinājies par 1,5% katrus desmit gadus. Tas var novest pie ciklonu straujas novājināšanās mērenajos platuma grādos, siltuma mazāku pāreju no dienvidiem uz ziemeļiem, lietavu un vētru pastiprināšanos. Un negaisu skaits pieaugs.
Tā ir slikta ziņa dabai. Puse stihisko meža ugunsgrēku ir zibens spēriena rezultāts.
Turklāt negaisi spēj ietekmēt arī siltumnīcas gāzes atmosfērā. No vienas puses, pieaugs ozona daudzums. No otras, - zibens izlādēšanās brīdī veidojas slāpekļa oksīdi, kas samazina metāna koncentrāciju.
