RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Jau sešdesmit gadus ES ignorē cilvēkus, kas sarūpē produktus mūsu galdā. Tikai līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu beidzot pamanīti viņu darba apstākļi, stāsta Euronews.
ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver lielākās subsīdijas pasaulē, paredzēta lauksaimnieku atbalstam un ik gadus iepludina ES lauksaimniecības nozarē 60 miljardus eiro. Tomēr subsīdiju shēmā pat nav pieminēti šo fermu strādnieku darba apstākļi.
"Tagad dzīvnieku tiesības pie mums ir aizsargātas labāk, nekā laukstrādnieku tiesības," atgādināja EP deputāts no Vācijas Daniels Froinds ("Zaļie").
"Mums stāsta, ka fermeri noalgo migrantus, jo viņiem trūkst darba roku, - konstatēja Francijas Lauksaimniecības pētījumu nacionālā institūta pārstāve Katrīna Lorāna. – Vajadzētu uzdot jautājumu: patiešām trūkst darbinieku var darba apstākļi ir tādi, ka vietējie atsakās strādāt?"
Rūgtās zemenes
Spānija ieņem vadošo vietu ES augļu un dārzeņu ražošanas jomā. Velvas provincē zemenes dēvē par "sarkano zeltu", tās ienes 500 miljonus eiro gadā. Tomēr saldajā biznesā ir arī darvas karote: daudzi lauksaimniecības darbinieki reģionā ir nelegālie migranti.
Strādnieki dzīvo būdās, kas uzslietas no salauztām kastēm, kartona un slimnīcu plastmasas detaļām. Tajās nav ne elektrības, ne ūdens un kanalizācijas.
"Tāda attīstīta valsts kā Spānija, Eiropas valsts... Es nesaprotu, kā viņi to pieļauj," saka Seidu Diops, bijušais zemeņu vācējs, nelelgālo migrantu arodbiedrības vadītājs.
Daudzi ogu vācēji Velvā stāsta, ka pandēmijas laikā viņiem neizsniedza maskas un cimdus, visi sūdzas par neapmaksātām darba stundām, smagiem darba apstākļiem un prasību savākt milzīgu daudzumu ogu. Tos, kuri nav savākuši pietiekami daudz, soda: neizmaksā dienas algu, pat vairākas dienas no vietas.
Lielāko daļu šo strādnieku noalgojusi kompānija "Bionest", kas tikai šogad vien saņēma ES subsīdijas 4,4 milj. eiro apmērā. Tās vietnē pausti pateicības vārdi laukstrādniekiem.
Pērn desmit sievietes no Marokas iesūdzēja tiesā fermu "Doñana", apliecinot, ka valstī viņas ievestes nelegāli un ekspluatētas, kā arī saskārušās ar seksuālu uzmākšanos. Viņas pastāstīja, ka bija spiestas meklēt ēdamo atkritumos, nodarboties ar prostitūciju, lai izdzīvotu un faktiski turētas verdzībā.
"Mēs vairs nevaram ēst zemenes," viena no šīm sievietēm atzina.
Pieci vienā guļamtelpā
Francija, graudaugu un eļļas kultūru vadošais ražotājs, ik gadus saņem lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 7 miljardu eiro apmērā, vairāk nekā jebkura cita valsts ES.
Jaunietis Huans no Kolumbijas ieradās valstī ar tūrista vīzu un ieraudzīja sludinājumu: ferma "Larrère" Francijas dienvidaustrumos meklēja lauksaimniecības strādniekus. Tiesa, Huanu noalgoja nevis ferma, bet uzņēmējs, kas nodrošina laukstrādniekus šī reģiona fermām.
Viņš bija spiests dzīvot vienā mājā ar 40 citiem strādniekiem, no viņa algas atrēķināja 200 eiro mēnesī par telpas īri. Vienā guļamtelpā nakšņoja līdz pieci cilvēki. Pārējie gulēja divstāvu gultās – tas ir Francijas likumdošanas pārkāpums. Gultas veļas nebija. Tualetē nebija pat tualetes papīra.
Ferma "Larrère" ir liels organisko burkānu audzētājs, tā ik gadus pārdod produkciju 50 milj. eiro vērtībā un saņem ES lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 300 tūsktošu eiro apmērā.
Fermas pārvaldnieks Patriks Larrērs pastāstīja, ka pēc žurnālistu vizītes veikta iekšēja izmeklēšana, un, neskatoties uz dažiem organizatoriskiem trūkumiem, lielākā daļa strādnieku ir gatavi atgriezties fermā nākamgad. Viņš apsolīja nodrošināt strādniekiem gultas veļu un vērsties pie vietējām varasiestādēm pēc palīdzības strādnieku izmitnāšanas jautājumā.
Mārciņa gaļas
Covid-19 uzliesmojumi kautuvēs visā pasaulē parādīja, kādos apstākļos dzīvo to strādnieki.
Jūnija beigās Vācijas uzņēmums – gaļas ražotājs "Tönnies" – nebija spējīgs palīdzēt varasiestādēm sameklēt ar Covid-19 inficētos darbiniekus. Izrādījās, ka lielu daļu strādnieku kompānija algojusi Austrumeiropā ar apakšuzņēmēju palīdzību, ko apsūdz arodbiedrības – tie nav piemaksājuši par virsstundām un iekasējuši no strādniekiem simtiem eiro mēnesī par gultu kopējā guļamistabā.
Maijā Rumānijas darba kministre Violeta Aleksandru apmeklēja Vāciju, lai apspriestu rumāņu viesstrādnieku darba apstākļus gaļas pārstrādes uzņēmumos un sparģeļu fermās. Viņa konstatēja, ka darba apstākļus jākontrolē pašām valstīm, tomēr ES ir jāietekmē pārmaiņas subsidētajās nozarēs.
"Man šķiet, mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka attieksme pret Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir nopietna, tostarp arī jāpārbauda, vai visiem darbiniekiem, par kuru līgumiem maksā eirofondi, ir vismaz minimāla sociālā aizsardzība," viņa uzskata.
Pret ekspluatāciju
19. jūnijā Eiropas Parlaments atzina grūtības, ar ko saskaras sezonas strādnieki un darba migranti. Tas pieņēma rezolūciju, kurā aicina aizsargāt viņu veselību un parūpēties par drošību.
Eirodeputāti aicināja Eiropas Komisiju ierobežot apakšuzņēmēju darbību un vērsās pie valstīm ar līgumu pastiprināt darba apstākļu kontroli un mājokļu kvalitāti, kuru nomas maksa tiek atrēķināta no strādnieku algas.
Savukārt EK publicēja norādes par to, kā aizsargāt sezonas strādnieku veselību un tiesības.
"Biznesa modelis, kura pamatā ir ārvalstu strādnieku ekspluatācija, nevar pastāvēt, - uzsvēra nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikola Šmits. – Šie darbinieki mums ir vitāli svarīgi, bez viņiem mūs gaidītu pārtikas krīze."
