Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

© Sputnik / Sergey MelkonovЯков Плинер на съезде партии "Русский союз Латвии"
Яков Плинер на съезде партии Русский союз Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākās zināšanas, ir pārliecināts pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. No 1. septembra skolām Latvijā tiks dota iespēja strādāt pēc trim modeļiem, pastāstīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Divi no tiem paredz daļēju attālināto mācību izmantošanu, trešais, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā, paredz pilnu pāreju pie attālinātā režīma.

Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums un var kļūt tikai par vienu no skolu izglītības elementiem, pilna pāreja pie attālinātā režīma novedīs pie zināšanu kvalitātes pazemināšanās, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja pedagoģijas zinātņu doktors, Latvijas Krievu savienības loceklis Jakovs Pliners.

День знаний в Рижской средней школе №88. Первый класс - Sputnik Latvija
Catlaks pastāstīja par trīs skolu darba variantiem rudenī

"Visus tā saucamās neatkarības gadus izglītības līmenis Latvijā krītas. Mazinās zināšanu kvalitāte, tiek slēgtas mācību iestādes. Izglītību valstī vadījis te ķīmiķis, te dizaineris, ne maģistratūru nepabeidzis maģistrants, pēc tam "Melnais Kārlis" Šadurskis, tagad – Ilga Šuplinska. Neviens no manis uzskaitītajiem cilvēkiem nav speciālists skolu izglītības jomā, un rezultāti varētu būt labāki," konstatēja Pliners.

Viņš atzīmēja, ka situācija ar koronavīrusu ir satraucoša – saslimušo skaits te krītas, te pieaug.

"Nevienam nav zināms, kas notiks 1. septembrī. Attālinātās mācības ir piespiedu pasākums, un nākotnē var kļūt par vienu no skolu izglītības elementiem – pēc skolotāja ieskatiem. Var labākajiem skolēniem uzdot papildu uzdevumus ar interneta starpniecību, organizēt patstāvīgo darbu. Taču pilna pāreja pie attālinātām mācībām kaitē izglītībai un samazina tās kvalitāti," uzsvēra Pliners.

Viņš atgādināja, ka daudzi bērni nespēj piespiest sevi sistemātiski strādāt ar interneta starpniecību. Turklāt rodas jautājumi par mācību procesa organizācijas tehnisko pusi.

"Ministrija plānoja uzdot vecākiem pirkt datorus. Šobrīd apmēram 15% bērnu mājās nav interneta un datora. Ko darīt, ja mājās ir divi vai trīs skolas vecuma bērni? Ko darīt, ja vecāki strādā attālināti? Cik datori tad ir vajadzīgi ģimenē?" lauza galvu Pliners.

Sputnik sarunbiedrs uzsvēra, ka pastāvīga pāreja pie attālinātajām mācībām nav pieļaujama. "Skolotājs un skolēns "aci pret aci" – tikai tā var saņemt labākas zināšanas," piebilda Pliners.

No 13. marta mācību iestādēs Latvijā tika ieviests attālināto apmācību režīms ar mērķi novērst koronavīrusa izplatību. Varasiestādes sola, ka no jaunā mācību gada izglītības process tiks atsākts klātienē.

Плинер: переход на дистанционное обучение вредит образованию
Ziņu lente
0