Budžeta slēgto nostūru palīdzības sadalīšana Covid-19 pandēmijas periodā uzsvēra šo paradoksu vēl spilgtāk. Fiskālās disciplīnas padome atklāja sekojošu likumsakarību: vairāk nekā pusi valsts atbalsta koronakrīzes laikā saņēma valsts sektors un valsts uzņēmumi, raksta portāls Dienas Bizness. Kurš gan būtu šaubījies.
Valsts "uzņēmās" triecienu
Tā, saskaņā ar Padomes datiem, krīzes pīķī privātās kompānijas saņēma 600 miljonus eiro, valsts sektors saņēma 603 miljonus eiro, atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam sastādīja 203 miljoni.
Pēckrīzes periodā valsts piešķīra biznesam 223 miljonus eiro, valsts sektoram un uzņēmumiem ar valsts kapitālu – 311 miljonus, iedzīvotājiem – 55 miljonus eiro.
Tas nozīmē, ka valsts sektors laipni pieņēma palīdzību pats no sevis 51% apmērā no visas piešķirtās palīdzības, privātie uzņēmumi gandarījās ar 36%, iedzīvotāji un pārējais darbaspēks – 14%.
Pie tam naudu, izskatās, tika cītīgi sabāzta visos valsts kantoros, birojos, pārvaldēs, centros – kā antresolā, kur jau tā nekas nelien. Pat tajās iestādēs, kuras pandēmijas sekas principā nevarēja skart.
Jūs neticēsiet, taču, kā raksta atmaskojumu portāls Pietiek.com, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) darbinieki zem kompensācijas par Covid-19 izkārtnes saņēma algu piemaksas vismaz 20% apmērā.
Taču ieslodzījuma vietas Latvijā bija, iespējams, vienīgais bastions, kur infekcijai ceļš bija liegts – nedz tikšanās reižu, nedz lietu nodošanu ieslodzītajiem. Turklāt šeit nenotika kolektīvās atlaišanas (nedz to vidū, kas apsargā, nedz to vidū, no kuriem apsargā, atšķirībā no kaut kāda Floridas štata, kur ieslodzītajiem tika izdota Covid-19 amnestija).
Piespiedu dīkstāve cietumā – tas ir absurds. Un izskaidrojums te var būt tikai viens – visām valsts iestādēm iedeva, kādēļ pie sasistas siles būtu jāatstāj IVP? Kādēļ nedot prieku dzimtajiem cilvēciņiem, lai arī nedaudz attālinātiem?
Kā iekārtota sabiedrība
Labi, lai tā būtu. Taču tad bija jāiet līdz galam pa sociālās solidaritātes ceļu un par 20% palielināt ieslodzīto uzturēšanu. Kā teiktu dzejnieks – sēžu aiz restēm, mitrā cietumā, kad man samaksās par šo dīkstāvi?
Bet nē, nepienākas. Un te cietums vai nometne uzstājas kā uzskatāma ilustrācija tam, kā iekārtota mūsu sabiedrība. Vieni tajā izcieš sodu un sapņo izlauzties brīvībā, uz valstīm, kur cilvēka darbs tiek vērtēts adekvāti un pastās sakārtota sociālā sistēma (bet uz kurieni karantīnas apstākļos ceļš ir liegts).
Citi – uzrauga tos un seko līdzi, lai kontingents labotos un pārveidojas ar godīga (bez piemaksām aploksnēs), vai pat labāk ar bezmaksas darba palīdzību.
Pie tam arī šeit ir sava veida sociālā atbalsta sistēma. Palīdzība pienākas uzraugiem un administrācijai. Savukārt vienkāršiem pilsoņiem-ieslodzītajiem – nepienākas. Vai arī tikai pēc atlikuma principa.
Un nav svarīgi, ka šī palīdzība nāk uz nodokļu rēķina, kas tiek ievākti no pamata kontingenta, jeb iedzīvotājiem. It kā tie nav nodokļi, bet nauda, kas tiek iekasēta no katras kameras un reizi mēnesī tiek aiznesta administrācijai un personīgi pilsonim Priekšniekam.
Mūsu māja – cietums?
No otras puses, nekas tik ļoti nekalpo saliedētībai, kā stipras sienas un dzelzs restes. Laikam, ne jau nejauši, saskaņā ar "Bite Latvija" pētījumu, 75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīze saliedējusi sabiedrību. Lai gan distancēšanās un pašizolācijas apstākļos būtu bijis tieši pretēji.
Visnotaļ simboliski ir arī tas, ka pirms būvēt valstī modernu koncertzāli, tika izlemts uzbūvēt Latvijā super foršu cietumu par 147 miljoniem eiro. Tas ir gandrīz kā "Gaismas pils".
Bet ko tur brīnīties, ja cietums ir visuzskatāmākais Latvijas sabiedrības modelis, tad tam ir jābūt parauga cienīgam.
P.S. Un vēl par "sociālo solidaritāti", kā to saprot Latvijā. Nesen mani satricināja informācija par to, ka "veikals bagātajiem" Stockmann prezentēja speciālu suņu dzirdinātavu blakus veikalam. Kur četrkājainais draugs var padzerties svaigu aukstu ūdeni.
It kā cēli, taču Rīgas Centrālās stacijas un Centrāltirgus rajonā, kur atrodas veikals, tradicionāli ir daudz bezpajumtnieku, tai skaitā arī bijušo ieslodzīto. Interesanti, vai viņiem ļaus padzerties no avota karstā dienā, vai arī dzīs ar slotu?
