RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Pasākumu rīkošanas nozares uzņēmumi lēš, ka apgrozījuma kritums šogad sasniegs 80%, zaudējumi pārsniegs 30 miljonus eiro, tātad valsts budžetā nenonāks vairāki miljoni eiro nodokļu veidā. Līdz augustam vien atcelti vairāk nekā 2000 biļešu pasākumu, vēsta TV3.
Atlaisti 700 cilvēki – trešā daļa no pasākumu rīkošanas industrijas, ziņoja Latvijas Pasākumu producentu asociācija.
"Mēs esam izgājuši cauri diezgan lielam haosam. Aktīvi cīnoties, kompānijas tomēr nav saglabājušas tādu varenību kā bija pirms krīzes. Liela daļa kompāniju samazinājušas štatu. Iekapsulētā režīmā," konstatēja Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
Nozare lūdz pagarināt valsts atbalstu – dīkstāves pabalstu vai citu formu, kamēr valdība atstās spēkā pulcēšanās ierobežojumus un nevarēs notikt masveida pasākumi. Organizatori uzskata, ka pasākumu rīkošanas industrijai nevar palīdzēt finanšu institūta "Altum" finansējums, ko slavē valdība.
"Tas ir tāpat kā nabadzībā nonākušie ķer pēc ātrā kredīta. Ņemt "Altum" ir kaut kas līdzīgs. Tas nav atbalsts, tā to negribētu nodēvēt," uzskata Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.
Pat ja augustā ļaus āra pasākumos pulcēties līdz 3000 cilvēku, situācija neuzlabosies – vajag vairāk skatītāju.
"Ir jābūt skaidrai tabulai – pie tāda saslimušo skaita, būs tādi ierobežojumi, un tā tālāk. Protams, mēs visi zemtekstā saprotam, ka atrisināsies un mainīsies situācija tikai tad, kad būs vakcīna. Piedošanu, Covid nav vienīgā slimība. Nedrīkstam pakārtot visu dzīvi vienai slimībai," uzsvēra Juris Millers, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs
Kultūras ministrija sola nākt pretī un segt privātajām kompānijām no valsts budžeta fiksētās izmaksas.
Lielai daļai darbinieku nav palīdzējuši arī dīkstāves pabalsti, jo VID atrada iemeslus tos noraidīt. Izrādījās, ka 86% pašnodarbināto mūziķu tos nevarēja saņemt. Pabalstus atņēma arī tiem mūziķiem, kas krīzes laikā centās atrast kādu papildu darbiņu. Liela daļa pašnodarbināto mūziķu nav atbilstoši arī kultūrkapitāla fonda stipendijām.
"Sezonā darba nav. Pieredzējām auto koncertus, online (tiešsaistes) koncertus. Tas viss ātri beidzās, jo nekas nespēj aizstāt autentisku koncertu," akcentē Pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvis Ralfs Eilands.
Viņš uzskata par negodīgu situāciju, ka ir atsevišķi organizatori, kas rīko publiskus pasākumus, bet apmeklētāji pārkāpj epidemioloģiskās prasības.
"Jūtos aizvainots, ka valsts noteikusi ierobežojumus, bet nav mehānismu, kā to visu uzraudzīt. Sajūta, ka esmu fermā, kur citi vienlīdzīgāki," paziņoja Eilands.
Nākotne neskaidra ir arī 509 kultūras centriem visā Latvijā. Viņi nevar pretendēt uz valsts atbalstu, viņi ir atkarīgi no pašvaldību budžeta. Prognozēts, ka drīzumā kultūras namos sāksies masveida atlaišanas.
