RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Divdesmit divus gadus vecais dobelnieks Aleksandrs Jackēvičs Olimpiādē-80 tika uzskatīts kā galvenais kandidāts uz zeltu. Ar sambo sākušais Aleksandrs konsekventi gāja pie šī mērķa: 1974. gadā uzvara Eiropas čempionātā kadetu vidū (U-16), pēc diviem gadiem – uzvara junioru Eiropas Čempionātā (U-20), vēl pāris gadi un zelts kontinenta pieaugušo turnīrā. Loģiski, ka ap 80. gadu Jackēvičs jau tika izskatīts kā galvenais favorīts uz vietu olimpiskajā izlasē.
Taču vietu neviens, protams, tik viegli neatdos. Un sākumā bija jāiziet Vissavienības atlase, ar ko Latvijas džudo cīkstonis lieliski tika galā – sekoja uzvaras PSRS čempionātā un 1980. gada Eiropas turnīrā.
Tagad Olimpiāde. 28. jūlijs, Ļeņina Centrālā stadiona Sporta pils. Svara kategorija līdz 86 kilogramiem. Jackēvičs uzsāka turnīru ar uzvaru pār mongoli Dambadžanu Cent-Ajušu, tālāk guva virsroku pār poli Krištofu Kuržinu, savukārt ceturtdaļfinālā sagrāva dienvidslāva Slavko Pbadova pretestību.
Viss ritēja pēc plāna, turklāt kā galvenais padomju džudo cīkstoņa pretinieks, pasaules čempions no VDR Detlefs Ulčs, negaidīti netika galā ar kubieša Isāka Askuja sparu un tagad pretendēja tikai uz bronzu. Taču arī pats Aleksandrs pēkšņi paklupa pusfinālā pret, kā vēlāk noskaidrojās, topošo olimpisko čempionu no Šveices Jurgu Rotlibergeru. Jackēvičs vēlējās uzvarēt skaisti, bet rezultātā aizrāvās ar uzbrukšanu un pats uzķērās uz metiena, kurš tika novērtēts ar "koka". Beigās Jurgs spēja noturēt minimālo priekšrocību līdz cīņas beigām un aizsūtīja tatami saimnieku cīnīties tikai par trešo vietu.
Cīņā par bronzas godalgu Jackēvičs bez problēmām uzvarēja zviedru Bertilu Štremu un pārī ar citu turnīra favorītu Ulču gandarījās par bronzu.
Pēc Olimpiskajām spēlēm Latvijas džudo cīkstonis trešo reizi kļuva par Eiropas čempionu (1982), vēl divas reizes kļuva par spēcīgāko PSRS turnīrā un pilnībā varēja iekļūt nākošajās 1984. gada Spēlēs, ja nebūtu bijis sociālisma valstu boikota.
Noslēdzot karjeru, Aleksandrs sāka trenēt. Deviņdesmitajos gados aizbrauca uz Beļģiju un nostrādāja tur 15 gadus, tostarp 10 gadus vadīja šīs valsts izlasi, savukārt 2004. gadā viņu atzina par Eiropas labāko treneri.
Pēc atgriešanās Latvijā Jackēvičs kļuva par sporta kluba "Lido" direktoru un ieņēma Nacionālās džudo federācijas viceprezidenta posteni. Vēl viņš darbojas augstos džudo amatos Eiropas Savienībā, kur vada Tiesnešu direktorātu.
Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.
