RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Par otro Latvijas pārstāvi, kurš izcīnīja olimpisko zeltu 1980. gada Spēlēs, kļuva burātājs Aleksandrs Muzičenko.
Muzičenko nebija nācis no Latvijas. Izauga viņš Omskā, un viņu drīzāk var nosaukt par īstu sibīrieti. Tieši tur viņš arī aizrāvās ar burāšanas sportu (Irtišas dziļūdens ļāva to izdarīt). Rīgā Aleksandrs nokļuva, kad viņu iesauca armijā, viņš tika ieskaitīts sporta rotā un armijas sacensībās ļoti veiksmīgi uzstājās pārī ar Jāni Elnioni. Pēcāk "Tempest" klase, kurā viņi startēja, pārstāja būt olimpiskais sports, partneris aprecējās un zaudēja interesi par burāšanas sportu.
PSRS izlasē Muzičenko nolēma pamēģināt "Star" klasē kopā ar divkārtējo olimpisko čempionu Valentīnu Mankinu, kurš bija par 20 gadiem vecāks par Aleksandru. Viss izdevās: ja 1977. gadā viņi palika otrajā vietā Eiropas čempionātā, tad divās sekojošajās sacensībās viņi uzvarēja. Padomju Savienībā viņiem nebija konkurentu.
Pirms Olimpiādes-80 Mankins un Muzičenko ilgi trenējās Baltijas jūrā, tai skaitā Rīgā un Tallinā. Visbeidzot, Igaunijas galvaspilsētā notika Spēļu atvēršana, tur bija sava dalībnieku parāde, svinīgā programma un olimpiskās uguns iedegšanas ceremonija. Neskaitot Maskavu, tikai Tallinā tika pasniegtas olimpiskās medaļas, kopumā seši godalgu komplekti dažādu klašu jahtu sacensībās.
Sacensību uzdevums bija pārvarēt noteiktu attālumu visīsākajā laikā. Kopumā bija 7 braucieni. Olimpiskās sacensības burātāji dēvē par "prusaku skriešanās sacīkstēm". Par īpaši vērīgu uzmanību vienam pret otru. Pretinieki seko līdzi katrai tavai kustībai, un uzvar tas, kurš pieļauj mazāk kļūdu.
Olimpiskā regate startēja 21. jūlijā, kapteinim Valentīnam Mankinam un viņa partnerim Aleksandram Muzičenko tā beidzās ar otro vietu: praktiski pilna bezvēja apstākļos viņi pavisam nedaudz piekāpās Austrijas ekipāžai Huberts Raudašls/Karls Ferstls. Divās nākamajās sacīkstēs uzvarēja padomju burātāji (pirmajā dienā bija lietusgāzes), pateicoties kam viņi nostiprināja līderību kopējā ieskaitē.
Tiesa, ceturtajā sacensību dienā, kad atkal iestājās saulaini laikapstākļi un skatītāji gozējās tribīnēs, regates dalībnieki atkal mocījās ar vājo vēju: šajos apstākļos Mankins un Muzičenko uzstājās neefektīvi, paliekot piektajā vietā, savukārt starpība ar austriešiem atkal samazinājās līdz minimumam. 25. un 26. jūlijā burulaivu regates dalībniekiem piešķīra brīvdienas, 27. jūlijā Mankins un Muzičenko atkal uzvarēja un nākamajā dienā spēja pirms termiņa nodrošināt sev zeltu. Tomēr priekšpēdējās sacīkstēs ieņēma tikai sesto vietu, un cīņas finālu par olimpisko titulu nācās atlikt uz noslēdzošo dienu.
Neskatoties uz to, ka pēdējās sacīkstēs padomju burātāji finišēja tikai septītajā vietā (sliktākais viņu rezultāts šajā regatē), austrieši neizmantoja šādu dāvanu, noslēdzot sacīkstes vispār devītajā vietā. Tā Muzičenko kļuva par olimpisko čempionu, savukārt Mankins sasniedza unikālu rekordu, uzvarot Olimpiādē trešo reizi pēc kārtas, un visas uzvaras viņš izcīnīja ar dažādas klases jahtām ("Finn", "Tempest" un "Star").
Interesanta detaļa: klasē "Finn" uzvaru izcīnīja soms Esko Rekhardts un izdarīja to ne bez igauņa Āre Kejepa palīdzības. Āre toreiz izslēdza no PSRS izlases pēdējā brīdī, un viņš sarīkoja nelielu atriebību, kā viņš pēcāk stāstīja, atdodot savas buras Rekhardtam. Tāpat Āre, kurš zināja Tallinas līci, palīdzēja Esko arī ar profesionālajiem padomiem ar laikapstākļiem un straumēm. Ja PSRS izlasē toreiz par to būtu uzzinājuši, tad Kejepam klātos plāni. Taču rezultātā viņš ieguva vērtīgu kontaktu, pateicoties kuram pēcāk jau neatkarīgajā Igaunijā izveidoja savu biznesu.
Runājot par Mankinu un Muzičenko, viņu savienība pēc Olimpiādes-80 izjuka, jo mērķis bija sasniegts, un arī pieredzējušais kapteinis pēc gada nolēma pielikt punktu karjerai, pārejot pie trenera darba. Aleksandrs turpināja burāt un uzstājās pārī ar Andreju Balašovu. Viņi bija galveni pretendenti braucienam uz Losandželosu 1984. gadā, tikai politika izjauca visas kārtis. Muzičenko turpināja būt viens no izlases līderiem, taču arī 1988. gada Olimpiāde Seulā notika bez viņa: pēdējā brīdī viņu nomainīja pret Aleksandru Zibinu…
Pēc tam PSRS sabruka, un pazīstamais burātājs centās uzstāties no Latvijas. Tiesa, līdzekļu trūkums tolaik nopietni ietekmēja gatavošanos, proti, olimpisko braucienu izcīnīt neizdevās. Vienlaikus Muzičenko sāka strādāt "Parex" bankā, šobrīd viņam ir divas fermas Latgalē, taču viņš joprojām piedalās starptautiskā regatēs, tagad jau kā amatieris.
