Diskusijas par budžetu ilga četras diennaktis. Lai arī galu galā budžets tika pieņemts, daudzi bija neapmierināti. Par to, kāpēc bagātajiem negribas dalīties, mēģināja noskaidrot RIA Novosti korespondente Sofja Meļņičuka.
Budžets netiks cauri
ES samiti vienmēr atdzīvina mierīgo Briseli. Pārpildītas viesnīcas, slēgtas centrālās ielas, reportieru pūļi, visur policisti, "Eiropas" ēkā, kurp pirms pieciem gadiem pārcēlās organizācijas galvenā mītne un kur notiek tikšanās, nevar ne apgriezties. Tomēr koronavīruss nopietni mainījis pasākuma reglamentu. Visi nēsā maskas, nekādu rokasspiedienu, neviena žurnālista – prese netika ielaista.
Atvēlētajās divās dienās – no 17. līdz 18. jūlijam – samits plānoto nepaveica. Nācās aizkavēties arī uz trešo un ceturto dienu.
Triljonu liktenis
ES līderiem nekādi neizdevās vienoties par budžetu 2021.-2017. gadam un palīdzību no koronavīrusa cietušo valstu ekonomiku atjaunošanai. Runa bija par summu 1,82 triljonu eiro apmērā.
"Vakar (svētdien – red.) brīžiem šķita, ka viss ir slikti, taču man šķiet, kopumā mums ir progress," žurnālistiem atklāja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite. Un brīdināja: iespējams, rezultāta nebūs nemaz.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele nebija noskaņota optimistiski. Sestdien kaislības sakaita tiktāl, ka kundze pameta ēku kopā ar Emanuelu Makronu. Mediji vēstīja, ka Francijas līderis piedraudējis ar vēl vienu demaršu pirmdien.
Eiropai draudēja plašākā recesija kopš Otrā pasaules kara beigu laikiem. Prognozes rādīja, ka ES ekonomika šogad saruks par 8,3%. Taču "skopais kvartets", kā iedēvēja Nīderlandi, Austriju, Dāniju un Zviedriju, iebilda pret Briseles plāniem piešķirt pandēmijā visvairāk cietušajām valstīm 500 miljardus eiro no paketes 750 miljardu eiro apmērā kā bezatlīdzības subsīdiju.
Nevar dot naudu tāpat vien, vajadzīgi kredīti, lai līdzekļi tiktu tērēti mērķtiecīgi, apgalvoja "kvartets". Vēl vairāk, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite pieprasīja no cietējiem uzrādīt savu ekonomiku reformēšanas plānu. To Itālija un Spānija negribēja paciest.
Galu galā neatmaksājamo grantu apmērs samazināts līdz 390 miljardiem. Bagātās valstis guvušas tiesības palielināt ES kasē iemaksāto līdzekļu atgriešanu un saglabāt savā budžetā lielāko daļu muitas maksājumu. Pēdējais punkts bija Nīderlandes principiāla prasība (valstī ir lielā Roterdamas tranzīta osta).
Nav nekāds brīnums, ka "aizvainotie" lielākos pārmetumus izteica Nīderlandei. Par "visu šo bardaku" samitā, kā izteicās Reuters avoti, atbildība esot jāuzņemas Ritem. Itāļiem un spāņiem jau sen ir zobs uz viņu, Riti dēvē par "misteru Nē-nē-nē".
Kritiķi norāda: Nīderlandei ir milzīgs tirdzniecības proficīts salīdzinājumā ar citām valstīm, tāpēc nevēlēšanās tērēt naudu ir nepamatota. Amsterdama attrauc: labklājība ir stingras lietišķās ētikas rezultāts, un tas nav iemesls, lai dalītos ar tiem, kam pat pensijas vecums ir zemāks.
Zināma ietekme ir arī iekšpolitiskajai situācijai: nākamā gada martā Nīderlandē gaidāmas vēlēšanas, un Marka Rites Tautas partijai par brīvību un demokrātiju nāksies pacīnīties ar eiroskeptiķiem.
"Galu galā visi ES locekļi ir atbildīgi vēlētāju priekšā, un mēs redzam, ka Eiropas identitāte neveidojas, un tik smagā situācijā tas rada nopietnu problēmu," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu zinātniskās informācijas institūta direktora pienākumu izpildītājs Aleksejs Kuzņecovs.
Karantīna ir smagi skārusi ekonomiku, un rodas likumsakarīgs jautājums: kas maksās.
"Grūtības rada tas, ka ES ir ilggadēja finansiālā perspektīva, diskusijas šajā jautājumā pastāvīgi nonāk strupceļā, lai arī galu galā kompromiss tiek sasniegts," turpināja Kuzņecovs. Viņš atgādināja, ka 2014.-2020. gg. budžets arī tika pieņemts eirozonā valdošās krīzes fonā.
Demokrātija vai nauda
Tiesa, strīdi notiek ne tikai par materiālām, bet arī garīgām lietām. "Mums ir skaidri jāpasaka: ja vienošanās tiks bloķēta, tas nenotiks manas vainas dēļ, vainīgs būs puisis no Nīderlandes, jo viņš to aizsāka," svētdien paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Viņš pārmeta Nīderlandes delegācijai centienus uzspiest liberālās vērtības apmaiņā pret dotācijām.
Ungārija, tāpat kā Slovēnija un Polija ir neapmierināta ar Briseles politisko spiedienu. Lieta tāda, ka Budapeštai un Varšavai regulāri pārmet Eiropas Savienības ideoloģisko principu pārkāpumus.
Piemēram, Polijas atkārtoti ievēlētais prezidents Andžejs Duda atļaujas apgalvot, ka homoseksuālisms ir sliktāks par komunismu. Un viņa partija "Likums un taisnība" cenšas ierobežot tiesu neatkarību.
Savukārt Orbanu kritizēja par martā pieņemto likumu par valsts pārvaldi, apejot parlamentu. Brisele viņu regulāri rāj par autoritatīvu stilu.
"Runa nav tikai par šo valstu iekšējām lietām, bet arī to viedokli par ES iniciatīvām, - atzīmēja Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesore, politikas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Višegradas grupa (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija – red.) iebilda pret migrantu kvotām, bloķēja Briseles lēmumus. Atsakās no finansiālā atbalsta pārrēķina, neievēro budžeta disciplīnu."
Pie tam Polija ir viena no visvairāk dotētajām valstīm ES, arī Ungārija ir atkarīga no subsīdijām, piebilda eksperte.
"Vēl ir suverenitātes koncepcija: dažas valstis nostāda nacionālās intereses pār Eiropas interesēm, un tas ir šķērslis ceļā uz integrāciju. Bet Briselei nav nekādu īpašu ietekmes mehānismu. Var aizliegt piedalīties sēdēs, taču par to diezin vai izšķirsies," uzskata Jerjomina.
Viņa precizēja: ja Brisele būtu atteikusies piešķirt naudu tiem, kam tā vajadzīga, ES galīgi sašķeltos ekonomiskajās grupās.
"Sabrukums nav novēršams, lai arī to paziņot neuzdrīkstas. Situāciju var salīdzināt ar mēģinājumu vienmērīgi uzziest sviestu uz salūzušas maizes rikas – neizdosies," konstatēja eksperte.
Šaubu nav: asie strīdi Eiropas Savienībā kārtējo reizi noklusīs. Krīzes notiek aizvien biežāk, eiroskeptiķi ir viļņa virsotnē. Tomēr tuvākajā nākotnē ES veselumu nekas neapdraud.
