NATO jūras kara mācības "Sea Breeze 2020" notiek Melnajā jūrā no 20. līdz 26. jūlijam. Tajās piedalās 27 kuģi un 19 lidmašīnas no deviņām valstīm, ieskaitot alianses partnerus – Gruziju un Ukrainu. To jūras kara spēki nav lieli. Mācībās pārsvarā pārstāvēti ASV, Bulgārijas, Francijas, Norvēģijas, Rumānijas, Spānijas un Turcijas JKS. Salīdzinājumam: pērn "Sea Breeze" piedalījās 19 valstis.
Mācību "Sea Breeze" gaitā alianses grupējumu parasti veido ASV Jūras spēku 6. flotes fregates un korvetes. Šobrīd Melnajā jūrā strādā eskadras kuģis USS Porter (DDG 78) un ASV JS pretzemūdeņu lidmašīna P-8. Covid-19 pandēmija mainījusi mācības: no "Sea Breeze 2020" sastāva pazudusi vairāk nekā puse tradicionalo dalībnieku, atcelta manevru daļa uz sauszemes. Domājams, zināma ietekme bija arī tam, ka pasliktinājušās Vašingtonas attiecības ar dažiem sabiedrotajiem Eiropā (Vācijas kuģu nav).
Protams, "kārtības ieviešana krīzes skartā reģionā" ar tādiem spēkiem ir īsts jūras kara cirks, tomēr Krievijas Melnas jūras flotei no tā ir savs labums. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka 20. jūlijā vairāk nekā 10 Melnās jūras flotes jūras aviācijas lidmašīnas kopā ar fregatēm "Admiral Essen" un "Admiral Grigorovitch" izspēlēja nosacītā pretinieka kuģu likvidāciju. Pie tam fregašu komandas izpildīja raķešu kompleksa "Kalibr NK" elektronisko apšaudi.
Krievijas Melnās jūras flotei alianses mācības "Sea Breeze" dāvā teicamu iespēju izspēlēt kuģu trieciena grupu, iznīcinātāju un bumbvedēju aviācijas, krasta apsardzes darbības Krimas pussalā un Krasnodaras novadā. Paaugstināta cīņas gatavība izlūkošanas spēkiem, PGA sistēmām, krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". MJF spēki pastāvīgi un pilnā apjomā kontrolē NATO kuģu un aviācijas darbības "Sea Breeze" ietvaros. Eskadras kuģis "Porter" tiek pavadīts kopš 19. jūnija, no brīža, kad tas ienāca Melnajā jūrā.
Krīzes potenciāls
Alianses jūras kara spēkus mācībās "Sea Breeze" pārstāv ASV, Bulgārijas, Francijas, Norvēģijas, Rumānijas, Spānijas un Turcijas kara kuģi un lidmašīnas. Manevros piedalās NATO Otrā pastāvīgā jūras kara grupa (SNMG-2) un Otrā pastāvīgā pretmīnu grupa. Kuģu un lidmašīnu skaits mācībām ir pietiekams, darbību efektivitāte nav tik viennozīmīgi saskatāma.
ASKV JKS 6. flote ziņo: mācību "Sea Breeze" mērķis ir "apvienotā potenciāla izvēle jūras drošībai reģionā un sadarbības stiprināšana starp partnervalstīm". Tas izskatās kā nodomu deklarācija, jo nav iespējams apvienot mūsdienu raķešu kuģu trieciena potenciālu un patruļas (artilērijas) kuteru iespējas.
Amerikāņu eskadras kuģis spēj uzņemt tilpnēs līdz 90 spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu virs 2000 km, bet Gruzijas un Ukrainas patruļas kuteri tā pēdās no jūras kara taktikas viedokļa ir bezjēdzīgi. Arī vairāki citi piemēri liecina, ka ar raķešu un kodolieroču realitāti nesamērojami kuģi mācībās piedalās tāpat vien, "atskaitei".
Melnajā jūrā ieradusies bulgāru korvete "Reshitelnyi" un rumāņu fregate F222 Regina Maria no NATO Otrās pastāvīgās jūras kara un pretmīnu grupas. Pirmā nolaista ūdenī Habarovskas kuģubūvētavā 1982. gadā kā mazais pretzemūdeņu kuģis, bet 1990. gadā tas nonāca Bulgārijas JKS sastāvā Varšavas līguma ietvaros. Artilēriju un reaktīvās dziļumbumbas "korvete" mantojusi no padomju kuģa, līdz šai dienai bruņojums nav principiāli mainījies, kuģis orientēts uz pagājušā gadsimta beigu pretzemūdeņu aizsardzību.
Savukārt rumāņu fregate ROS "Regina Maria" (F 222), iepriekš HMS "London" (F95) – būvēta 1984. gadā Lielbritānijā, pēc 15 dienesta gadiem izņemta no ekspluatācijas, 2003. gadā pārdota Rumānijai. Pēc modernizācijas pardēvēta par godu Rumānijas karaļa Ferdinanda I sievai. Uzbrukuma spēkus tas nepaplašināja, fregatei ir tikai 76,2 mm artilērijas iekārta 76/62 Oto Melara Super-Rapid gun (ražota Itālijā, darbības rādiuss – līdz 20 km) un helikopters IAR-330 Puma Naval. Persijas līča kara periodā 1991. gadā fregate bija Karaliskās flotes grupas flagmanis, taču mūsdienu (tehnoloģiskajai) cīņai jūrā šis slikti bruņotais "antikvariāts" noteikti neder. "Veterānu" sarakstu var turpināt.
Relatīvi jaunu un cīņasspējīgu pretzemūdeņu kuģi atsūtīja Turcijas JKS – fregate F-514 Kinaliada bruņota ar astoņām spārnotajām raķetēm "jūra-virsma", aptuveni 20 zenītraķekēm RAM (RPDS), divām 324 mm torpēdām Mk.32, 76 mm artilērijas iekārtu Oto Melara Super Rapid. Tomēr jāņem vērā operatīvajā telpā dominējošie Krievijas Melnās jūras kara flotes un visa Dienvidu kara apgabala kuģu, zemūdeņu, lidmašīnu un raķešu kompleksu kaujas iespējas. Turklāt Montrē konvencija ierobežo kara kuģu klātbūtni no valstīm, kas neatrodas Melnās jūras reģionā (trīs nedēļas, kopējā tonnāža – līdz 30 tūkst. tonnu), un pagaidām neviens neriskē pārkāpt noteikumus.
Galu galā iznāk, ka jūras kara manevru "Sea Breeze 2020" mērķis ir tikai alianses mēģinājums morāli atbalstīt Gruziju un Ukrainu.
Pušu pozīcijas
20. jūlijā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško pastāstīja RIA Novosti, ka mācības "Sea Breeze 2020" neatbilst drošības reālajām vajadzībām.
"Visa šī aktivitāte (..) pasliktina reģionālo stabilitāti, rada jaunas šķelšanās līnijas Eiropā," viņš teica.
Pretstatam Aleksandrs Gruško atgādināja par grupējuma "Blackseafor" (tā apvieno visu piekrastes valstu jūras kara potenciālu) un Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācijas (tai ir visi resursi reģiona paātrinātai ekonomiskajai attīstībai) konstruktīvo lomu.
NATO sagrauj šīs struktūras, vājina Melnas jūras valstu lomu drošības sistēmā un sagrauj pašu sistēmu bezjēdzīgas aktivitātes labad alianses austrumu flangā, kur it kā esot Eiropas un ASV pretinieks.
No otras puses, ASV 6. operatīvās flotes komandieris Džins Bleks paziņoja: "Eskadras kuģa "USS Porter" atgriešanās Melnajā jūrā apstiprina 6. flotes un ASV JKS uzticību mūsu sabiedrotajiem un partneriem NATO. Mūsu dalība daudznacionālajās mācībās, tādās kā "Sea Breeze" ir ASV apņēmības reāla demonstrācija Eiropas kolektīvās aizsardzības jautājumā."
Domāts, ka eiropieši ir jāaizsargā no "nepilnīgajiem eiropiešiem" no Krievijas, taču "jaunākā partnera kandidāts", Ukrainas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa izpļāpājās par "Sea Breeze" patiesajiem mērķiem: "Šīs mācības mēs organizējam no 1997. gada Ukrainas un ASV starpā, un Ukrainai tas ir viens no galvenajiem Jūras kara spēku iestāšanās NATO instrumentiem." Ja Sevastopoles Jūras kara institūta absolvents Neižpapa un citi ukraiņi jau 1997. gadā tiecās iestāties NATO, skaidrs, ka "Krievijas draudiem" ar to nav nekāda sakara. Un Ziemeļatlantijas pašreizējās paplašināšanās uz austrumiem ir militāras agresijas paveids.
