Zenītraķešu nožogojums piekrastē, augošs kuģu skaits, biežas mācības – ASV valdības analītiskais centrs RAND Corporation publicējis pārskatu par Krievijas "savaldīšanas" stratēģiju Melnajā jūrā. Centra eksperti apgalvo, ka Maskava pārvietojusi uz Krimu vērā ņemamus spēkus, kas "apdraud" NATO infrastruktūru. Par to, kādus soļus ieteikts spert Pentagonam, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Slēgtā zona
Korporācijas RAND analītiķi ir pārliecināti, ka Melnās jūras reģions kļūst par Krievijas un Rietumu konfrontācijas arēnu cīņā par Eiropas nākotni. Pie tam Maskava ar militārā spēka, informācijas, ekonomisko un enerģētisko instrumentu palīdzību pūloties pārvērst Melno un Azovas jūru par savu iekšējo akvatoriju.
Amerikāņu eksperti atgādina, ka laikā kopš 2015.gada uz Krimu pārvietoti krasta apsardzes raķešu kompleksi, ko piesedz teju vai pašas mūsdienīgākās PGA sistēmas pasaulē – S-400 "Triumf". Reģionā izvērstas arī agrīnā brīdinājuma radiolokācijas stacijas un mūsdienīgi radioelektroniskās cīņas kompleksi.
Īpaša uzmanība pārskatā veltīta Melnās jūras flotes modernizācijai. Autori uzsvēra, ka laikā kopš 2014.gada to papildinājušas sešas korvetes, sešas perojekta "Varšavjanka" zemūdenes un trīs daudzfunkcionālie sardzes kuģi: "Admiral Grigorovich", "Admiral Essen" un "Admiral Makarov". Tie nes spārnotās raķetes, kas spēj sasniegt mērķi visā Melnās jūras akvatorijā. Pēc RAND domām, tas ļauj Kremlim radīt reģionā tā saucamo ierobežotas piekļuves zonu (Anti-Access/Area Denial), kurā militāras sadarusmes apstākļos NATO cietīs neattaisnoti lielus zaudējumus. Tātad neviens alianses karakuģis nejutīsies šeit drošībā.
Lai "novērstu uzbrukuma triecienu" eksperti iesaka steigšus izvērst Rumānijā un Bulgārijā mūsdienīgas PGA sistēmas, paplašināt NATO kuģu mācību rajonu, kā arī palīdzēt Ukrainai un Gruzijai "nacionālā aizsardzības potenciāla" attīstībā.
Pie tam atzīmēts, ka būs grūti izstrādāt vienotu stratēģiju pret Krieviju, jo Melnās jūras valstu intereses bieži vien atšķiras.
NATO Melnajā jūrā
Vienlaikus, izvērtējot pēdējo mēnešu notikumus, kļūst skaidrs, ka spriedzi reģionā vairo NATO, ne Krievija.
Šī gada pavasarī alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Rietumu kuģi biežāk apmeklēs Ukrainas un Gruzijas ostas, organizēs kopīgas jūras kara mācības un apmainīsies izlūkošanas datiem. ASV pastāvīgā pārstāve NATO Keja Beilija piebilda, ka NATO plāno īstenot tā saucamo Melnās jūras pasākumu kompleksu. Tas ietver pastiprinātu izlūkošanu no gaisa un Ukrainas kuģu piesegšanu ceļā cauri Kerčas šaurumam.
Jau vasarā alianses sāka darboties. Jūlijā Odesā sākās starptautiskās jūras kara mācības Sea Breeze 2019, kurās piedalījās divi desmiti valstu. Manevros iesaistīti 32 kuģi, 24 lidmašīnas un vairāk nekā 900 jūras kājnieki. Melnās jūras ūdeņos iegāja ASV JKS eskadras kuģis "Carney". Mācību rajonā ieradās gruzīnu krasta apsardzes kuteris un bulgāru mazais pretzemūdeņu kuģis, kā arī NATO kara transporta lidmašīnas ar kareivjiem, tehniku un iekārtām.
Jūlija beigās alianse organizēja vēl vienus plašus treniņus Melnās jūras reģionā – Gruzijā. Agile Spirit 2019 piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši kareivju no 14 valstīm. Krievijas Federācijas Padome novērtēja, ka Ziemeļatlantijas alianses mācības kļuvušas par spēka demonstrējumu un mēģinājumu iezīmēt savu klātbūtni pie Krievijas rietumu un dienvidu robežām, savukārt Gruzija ie pārvērtusies par NATO mehānisma elementu Maskavas ietekmēšanai.
"Sanitārais kordons"
Krievijas un rietumvalstu eksperti ir vienisprātis: spriedze reģionā tikai pieaugs. Oktobra sākumā Varšavas drošības forumā ASV kongresmenis, Pārstāvju palātas Bruņoto spēku lietu komitejas loceklis Džons Garamendi paziņoja, ka 2020.gadā ASV un to sabiedrotie NATO organizēs lielākos manevrus Eiropā kopš aukstā kara beigām. Plānots, ka tie notiks līdztekus visai Krievijas rietumu robežai. Domājams, tajos tiks izspēlēta RAND Corporation rekomendācija.
"Plāni nav jauni, - uzskata Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētīju centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Konstantins Blohins. – ASV jau sen lolo ieceri veidot "sanitāro kordonu" no valstīm, kas naidīgi noskaņotas pret Krieviju, - no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Vašingtona saprot, ka Melnajā jūrā tai ir grūti konkurēt ar Krieviju. Tāpēc tā cenšas "pieradināt" Krieviju pie tā, ka akvatorijā ienāk amerikāņu kuģi.
ASV visiem spēkiem cenšas pastiprināt spidienu pret Krieviju, un ne tikai saviem spēkiem vien: tās cenšas pamudināt citus spēles dalībniekus pielietot līdzīgu taktiku un stratēģiju – izmantot Bulgāriju, Rumāniju, Ukrainu un Gruziju.
Eksperts atzīmēja, ka ASV acīs Melnā jūra ir tikai vēl viens spriedzes punkts, kurā var mēginār provocēt Krieviju uz kaut kādām darbībām. To apstiprina arī nesenie incidenti Kerčas šaurumā.
