Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

CC BY-SA 2.0 / Reinis Inkēns / Глава Совета по фискальной дисциплине Инна Штейнбука
Глава Совета по фискальной дисциплине Инна Штейнбука - Sputnik Latvija
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

Флаг Евросоюза - Sputnik Latvija
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Канцлер Германии Ангела Меркель выступает в Европарламенте в Брюсселе - Sputnik Latvija
Kompromisi un liela nauda: ko Baltijas eirodeputāti gaida no VFR prezidentūras

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала