RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdība atbalstījusi LDz pamatkapitāla palielināšanu un finansējuma piešķiršanu uzņēmumam. Reiz ienesīgais uzņēmums pieprasījis atbalstu pēc Krievijas tranzīta kravu apjoma būtiskas lejupslīdes, vēsta LTV7.
Ministru kabinets atbalstījis "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu 32 422 016 eiro apmērā, pasažieru pārvadājumiem nepieciešamo uzņēmuma izdevumu kompensāciju 14 225 226 eiro un finanšu bilances avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.
Nesen "Latvijas dzelzceļš" nesa valstij peļņu. Rekordu – gandrīz 80 miljonus pēc nodokļu nomaksas – tas demonstrēja 2013. gadā. Taču pērn uzņēmums ar grūtībām panāca pozitīvu bilanci. Šogad notika jauna kravu apjoma lejupslīde. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pirmajā pusgadā samazinājās par 47,2% salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn, - līdz 11,563 miljoniem tonnu. Tranzīta kravu apjoms sastādīja 9,042 milj. tonnu (-53,9%).
Tas ir sliktākais rezultāts Latvijas tranzīta vēsturē, vismaz šajā gadsimtā (2000. gada janvārī-jūnijā ostas pārkrāva 26,5 miljonus tonnu).
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups konstatēja, ka īstenojas iepriekš progonzētie riski: samazinās ogļūdeņražu resursu pieprasījums Eiropā, tas tieši ietekmējis ogļu un naftas produktu pieprasījumu. Pie tam Krievija attīstījusi savu infrastruktūru līdz tādam līmenim, ka pati var pārkraut šīs kravas, tāpēc tās pārsvarā pāriet uz kaimiņvalsti, atgādināja politiķis.
Viņš atzina, ka alternatīvas Krievijas kravu apjomiem nav atrodamas, un ar to nāksies samierināties, jo nav kravu, ar ko būtu iespējams aizvietot Krievijas transportētos ogļu un naftas produktu apjomus.
Bijušie satiksmes ministri par notikušo vaino uzņēmuma jauno vadību.
Anrijs Matīss atzina, ka neviens nav prognozējis tādu krahu, ka kravu apgrozījums kritīšoties par pusi. Tāpēc, viņaprāt, jāskatās, ar ko tas saistīts. Politiķis uzskata, ka tas nav saistīts tikai ar politiku vai tikai ar Krieviju – to, ka Krievija pārorientējusi kravas uz savām ostām. Viņš bija neizpratnē, kāpēc tāda pati lejupslīde nav vērojama Klaipēdā un Lietuvas dzelzceļam.
Uldis Augulis uzskata, ka vainojams slikts uzņēmuma menedžments. Pēc viņa domām, ir pat grūti iztēloties, kā iespējams tik ātri samazināt kravu apgrozījumu kompānijā.
Iepriekš vēstīts, ka pērn "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums saruka par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā, kas tika gūta gadu iepriekš.
Pērn pa dzelzceļu tika pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. "Latvijas dzelzceļa" kravu plūsmas lielāko daļu sastāda partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.
"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.
"Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma. Piemēram, jūlija sākumā tika izsludināta izsole, kurā bija plānots pārdot 46 automašīnas. Maija vidū tika izsludināta izsole Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanai.
Tāpat, pārskatot biznesa stratēģiju, uzņēmums sācis palielināt nomas maksu par tam piederošajiem zemes gabaliem, ko iznomā ražotāji.
