RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Ar mērķi kompensēt miljoniem lielos zaudējumus, ko radījis tranzīta trūkums, uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārskata savu biznesa stratēģiju. Kompānija sākusi palielināt nomas maksu tam piederošajos īpašumos. Kokapstrādes uzņēmumam Suntažos "Jauda koks" nomas maksa pacelta divpadsmit reizes, tāpēc firma ir spiesta pamest teritoriju un meklēt citu iecirkni, vēsta skaties.lv.
Uzņēmuma "Jauda koks" pamatdarbība ir elektrības stabu izgatavošana. Suntažu ražotnē baļķus nomizo, izkaltē un impregnē ar īpašām ķīmiskām vielām, lai tie būtu pasargāti no kaitēkļiem un mitruma.
Stabus te ražo jau no padomju laikiem. Kādreiz baļķus šurp veda pa dzelzceļu un tāpat aizveda arī gatavo produkciju. Tagad dzelzceļa te vairs nav, taču uzņēmums darbu turpina. 2015. gadā nomainījās firmas īpašnieki, ienāca liels turku uzņēmums, kam ir klienti Tuvajos Austrumos un Āfrikā, īpaši Lībijā.
Ēriks Eisaks, uzņēmuma valdes loceklis pastāstīja, ka tagad kompānija piegādā produkciju Jordānijā, Sīrijā, Jemenā, Kuveitā, Arābu emirātos un tā tālāk. Daļu koksnes tālākai apstrādei uzņēmums iepērk Krievijā.
Ražošanas apjomi auga, un bija nepieciešamas papildu platības baļķu kaltēšanai. Firma nolēma iznomāt kaimiņos esošo "Latvijas dzelzceļa" zemes gabalu. Izsolē "Jauda koks" bija vienīgais pretendents. Divus hektārus lielo platību, no kuras aptuveni puse ir lietderīgi izmantojama, ražotājs ieguva nomā par 1100 eiro gadā.
Šogad situācija mainījās. "Latvijas dzelzceļš" strauji pacēla cenu. To, kas bija jāmaksā gadā, tagad valsts uzņēmums prasa par vienu mēnesi, tātad maksa pieaugusi 12 reizes.
Kompānija uzskata, ka cena lauku apvidum ir neadekvāta, un plāno pamest zemes gabalu. Blakus nopirkts daudz plašāks zemes gabals, tomēr tas prasīs lielus ieguldījumus jaunās platības labiekārtošanā un koku pārkraušanā.
Suntažu pagasta pārvaldē uzskata, ka zemes gabals pie uzbēruma bez sliedēm var palikt tukšs – tā izvietojums nepiesaista lauksaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus reģionā.
"Šobrīd domāju, ka būs ļoti sarežģīti "Latvijas dzelzceļam" atrast citu nomnieku. Jo uzņēmums "Jauda koks" atrodas tieši blakus šai teritorijai, dzelzceļa līnijai, viņiem tas bija izdevīgi, izmantot šo un arī protams dzelzceļam bija vieglāk, jo šobrīd dzelzceļa tur labi sen jau vairs nav, bet teritorija tāpat ir jāuztur jāapkopj, jāpļauj zāle. Tāpēc šobrīd viņiem ir, manuprāt, radušies lieki izdevumi," uzskata Valdis Ancāns, Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, ka "Latvijas dzelzceļam" dots rīkojums izstrādāt jaunu biznesa modeli un pārskatīt visus īpašumus. No zaudējumus nesošajiem jāatsakās, bet vērtīgajos jānosaka tirgum atbilstoša maksa.
Uzņēmums nepaskaidro, kas nosaka jaunās cenas un kā tiek aprēķināta vērtība. Noprotams, ka uzņēmuma jaunā vadība uzskata, ka zemes nomas maksa ir bijusi tik nesamērīgi zema, ka netiek piedāvāts ne pakāpenisks palielinājums, ne arī uzņēmums ir gatavs sarunām. Tā kā gada maksa tagad tiek prasīta par mēnesi, var secināt, ka valsts uzņēmumā ir pārliecināti, ka tas ir līdz šim neiegūtais labums.
Ja šis līgums līdz šim dzelzceļam nesis vienpadsmit tūkstošu zaudējumus ik gadu, tad vienlaikus ar cenas palielināšanu būtu jāsauc pie atbildības tās amatpersonas, kas to uzņēmuma vārdā parakstījušas. Taču pusgada laikā neviens atbildīgais nav noskaidrots.
"Mēs arī zinām un saprotam, ka ilggadējie LDz īpašumā esošo zemju un ēku nomnieki ne vienmēr būs apmierināti ar nomas maksu iespējamu paaugstināšanu, tomēr mūsu mērķis ir šo jomu sakārtot un nomājamo īpašumu minimālo nomas maksu pakāpeniski noteikt atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai un konkrētā īpašuma vērtējumam," stāsta Ella Pētermane, LDz korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja.
Savukārt "Jauda Koks" tam nepiekrīt un LDz darbības uzskata par izspiešanu.
"Uzņēmējiem diemžēl nauda nekrīt no debesīm un divi varianti. Vai nu mēs atbrīvojam šo zemi un dzelzceļš pasaka, ka šāda te veida izspiešana ir viņu normālā prakse, vai arī tomēr atzīst savu kļūdu un atvainojas," paziņoja Ēriks Eisaks.
